Esmu dzimis rīdzinieks, bet nu jau 31 gadu dzīvoju un strādāju Līgatnē. Gadu gaitā esmu piedzīvojis gan novada attīstības augšupejas, gan stagnācijas periodus. Tādēļ droši varu teikt, ka zinu mūsu stiprās puses un trūkumus, un man ir viedoklis, ko kopīgi varam darīt, lai savu novadu padarītu par pašu labāko vietu uz pasaules.
Esmu ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu Tehniskajā universitātē, neatkarīga ēku energoefektivitātes eksperta sertifikātu un pasīvo un zema enerģijas patēriņa ēku konstruktora sertifikātu Darmštates pasīvo ēku institūtā. Esmu arhitektūras projektēšanas biroja īpašnieks un vadītājs. Ikdienā nodarbojos ar ēku energoefektivitātes novērtēšanu. Gadu gaitā ir uzkrāta liela pieredze koka ēku projektēšanā. Veicot vēsturisku ēku, tostarp arī Līgatnes bērnudārza ēkas, tehnisko izpēti, esmu sapratis, ka vēstures auru, seno patinu un vēsturisko vērību var saglabāt tikai ar pietāti izturoties pret vecajām konstrukcijas un materiāliem.
Taču ir lietas, kur tieši jaunajam ir milzīga nozīme. Tā ir laikmeta attīstība, kurai jāseko līdzi. Modernas tehnoloģijas ienāk mūsu sadzīvē, jāprot tās pielietot un izmantot arī pašvaldības darbā. Laiks nopurināt mazvērtības kompleksus – “esam mazi”, “esam lauki”, “viss notiek Rīgā”. Tieši tādēļ, ka esam mazi, mums ir vieglāk ieviest jauninājumus. Varam sākt ar iedzīvotāju un novada pārvaldes saskarsmes modernizēšanu – ieviest “vienas pieturas” apkalpošanas centrus, digitālu iesniegumu pieņemšanu, atbilžu un izziņu izsniegšanu, protams, saglabājot arī esošo “papīra” sistēmu. Tas ietaupīs laiku un resursus abās pusēs. Pašvaldībai savi iedzīvotāji būtu jāuzrunā un informācija jāizplata ar sociālo tīklu palīdzību, tādejādi nodrošinot gan efektīvu atgriezenisko saiti, gan iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos novada attīstības procesos. Ejot laikam līdzi, jāuzsāk novada energoplāna izstrāde. Ir jāveic energoresursu izlietojuma daudzuma un kvalitātes analīze. Iespējams, tur varam ietaupīt finanšu līdzekļus ilgtermiņā, ko varēsim nov