Kultūras ministrija

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

Mēs stāstām un rādām kultūru Latvijā!

Sekotāji11 981

 

Kultūras ministrija

K. Valdemāra iela 11 a
Rīga, LV-1364
Tālrunis: +371 67330200
Fakss: +371 67330292
E-pasts: pasts[at]km.gov.lv

 Ieteikt2


ID: 13330432

 

Jaunumi

Lasīt senākus ierakstus

Šogad „Muzeju nakts” apmeklētība muzejos bijusi vēl lielāka nekā pagājušajā gadā – muzejos reģistrēti vairāk kā 280 000 apmeklējumi, kas ir aptuveni par 9000 vairāk nekā 2011.gadā. Tomēr akcijas dalībnieku skaits ir bijis daudz lielāks, jo cilvēki „Muzeju naktī” iepazina ne tikai muzejus, bet aktīvi apmeklēja arī dažādas kultūras iestādes, uzņēmumus un valsts pārvaldes institūcijas, kas piedalījās šajā muzeju akcijā.

Šogad „Muzeju naktī” 19.maijā piedalījās vairāk kā 130 muzeju, kas ir gandrīz par 30 muzejiem vairāk nekā aizvadītajā gadā. Muzeju darbinieki atzīst, ka „Muzeju nakts”aizritējusi bez starpgadījumiem. Apmeklētāju spektrs bijis visplašākais, to vidū bijuši ļoti daudz jauniešu un ģimenes ar bērniem. Tāpat novērots, ka pasākumus aktīvi apmeklējuši arī ārzemju viesi.

„Arvien lielāku apmeklētāju ievērību gūst nelielie muzeji un muzeji ārpus Rīgas centra, kas apmeklētības ziņā nevar līdzināties lielajiem muzejiem, toties tie daudz lielākā mērā spēj uzrunāt un iesaistīt katru „Mu

... Lasīt tālāk

 

Runā

     

    • Liene11. jan 2011 13:24
      Ieskatoties nu jau pabalējušajās atmiņās par barikāžu laiku, atceros sevi kā Mūzikas akadēmijas dziedošu studenti korī „Ave Sol” un akadēmijas mācību korī. Pats par sevi saprotams, ka nevarējām sēdēt, rokas klēpī salikuši, bet devāmies piedzīvojumā. Dziedāt – Doma laukumā, pie Saeimas nama... Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte „Dievs, tava zeme deg!” Doma baznīcā, kas bija pārvērsta par medpunktu, šajā reizē, manuprāt, izskanēja tik īsti un patiesi kā vēl nekad. Dziedājām līdz balss aizsmakumam, nosalām, aizgājām uz mājām, mamma pabaroja ar siltu zupu un soļojām atpakaļ uz Vecrīgu. Atkal dziedāt. Jo, kā teica Imants Kokars – lai šauj, mūsu meitenes baltajās kora kleitās stāvēs pirmajās rindās! Un no rīta sapulcējāmies akadēmijas Ērģeļu zālē, kur rektors Juris Karlsons ziņoja: „Atkal viena nakts ir mūsu...” Ir grūti šīs pasenās sajūtas reanimēt vārdos, bet gribētos – lai vismaz mana meita saprastu, kāpēc, par ko un pret ko tā darījām...
    • Dace11. jan 2011 14:02
      Barikāžu laikā biju studente, kas braukāja uz Rīgu no Jelgavas. Es atceros, ka vilcieni tajā laikā bija pilni ar Rīgas aizstāvjiem - vīri un sievas bija satuntulējušies siltās drēbēs, lai varētu aukstumā uzturēties neierobežotu laiku. Visus vienoja Latvijas Radio translācijas, kur varēja sekot līdzi kurā vietā un kas darāms. Es dziedāju Doma baznīcā, kur bija izveidots pagaidu hospitālis. Ieraugot sagatavoto operāciju zāli, man kļuva skaidrs, ka barikādes nav nekāds mākslas projekts. Kļuva baisi...
    • Liega11. jan 2011 17:29
      Es tai laikā strādāju Latvijas Radio un ik dienu nācās daudzkārt pārkļūt barikādēm, kas bija ap Vecrīgu. Kāpelēšana bija ne pa jokam!. "Barikāžu laiks" - tās bija arī smaržas: ugunskura dūmi Doma laukumā, zāļu tēju un zupu garaiņi,sviedru un arī daudzas dienas valkātu zeķu smaka. Svarīgākais likās: uzturēt atbalsi, ko dzirdētu visi, visi. Un izturētu.
    • Dainis11. jan 2011 19:06
      Toreiz atdzimstošā Daugavpils teātra aktieri kārtoja eksāmenu sesiju un gatavojās diplomdarba izrādēm tālajā Latvijas nostūrī. Starp visai līksmā un dzīvespriecīgā Šekspīra "Perikla"' mauku mājas ainu mēģinājumiem, pieplakdami TV ekrānam vai radioaparātam, kas vēstīja visai baisu realitāti - Bastejkalnā šauj! Nevienam nebija šaubu, "Vella kalpu" iedvesmoti arī mēs devāmies aizstāvēt Rīgu! Štrunts par sesiju! Tās neaizmirstamās naktis Rīgas ielās, kad par laimi nekas nenotika, bet mēs bijām gatavi "cīnīties"! Ar ko un kā, to gan mēs nezinājām... Šķiet, ka tās ir bijušas pēdējās patriotisma izpausmes, patiesas un nesavtīgas!
    • Dzintra13. jan 2011 10:32
      Šīs divas naktis Rīgā man mūžam paliks atmiņā, abi ar vīru atstājuši savus trīs bērnus mājā, devāmies no Jūrmalas uz galvaspilsētu, pie Ministru padomes ēkas kolonnām bija mūsu grupiņa no Jūrmalas, tādu vienotību, sirsnību apkārt reti, kad var sajust...par lielu LAIMI, nekas briesmīgs nenotika!!!... ar savu barikāžu piemiņas zīmi ļoti lepojos!!!