Jā, jā, jā (ar lielu prieku)! Šodien atklāju sezonu. “Brokastu kafija parkā” sezonu. No rīta un vēl joprojām spīd tik brīnumjauka saulīte, ka vairs nekādi nespēju atturēties. Par laimi man jau kādas 2 sezonas ir kārtīgas ziemas drēbes, lai nesalst. Saucas “dūnu mētelis”. Man gan visu laiku gribas teikt “dūņu” mētelis, jo patīk spēlēties ar vārdiem. Biju jau dikti noilgojusies pēc saviem kafijas rītiem. Tas man ir kā rituāls. Sēdēt uz soliņa bez avīzes, bez žurnāla, bez gudrā telefona. Vienkārši dzert kafiju, skatīties uz garāmgājējiem un baudīt dzīvi kā senos laikos. Šodien to, laikam, sauc par “slow life” (lēno dzīvi). Ir pat tāda kustība attīstīta mūsdienās. Kā pretstats straujajai dzīvei un mežonīgajam tempam. Jā, un varu palielīties, pagaidām dzeru turku kafiju, ko man no Turcijas atveda Elīnas mamma. Sveicieni! Un liels paldies!!!

http://kristinesreceptes.blogs.lv/2013/0…