Sudrabaini balta mēness strēle kā sirēnas atrisusi matu šķipsna rotājas pār jūru. Tur, jūras krastā balts zirgs. tas, skaists kā pati jūra, lepni atmet krēpes un metas nevaldāmos auļos. Viņam neviens nav valdnieks, viņš ir pats sev saimnieks. Bet, kad zaigos jūras putas baltās, viņš dailes skavās metīsies, sevi skaistai iznīcībai nolemjot. Tā nebūs nāve, tā būs dzīve. Dzīve citur. Tur, kur magones debesīs katru rītu zied un sirēnas par nākamību dzied. Tur, kur katrai pilij ir savs sapnis un jūrai- liedags tīra zelta. Tur pērlēm kaisīta zeme un smiekliem skalota katra sala. Tik tā ir dzīve, ko jūt kaija lidojot un zirgu bari auļojot. (interneta resursi)