Maruta Cīrule."Mudīte Austriņa. [ 1924. gada 19. janvārī, Rīgā- 1991. gada 2. jūlijā, ceļā uz Vecpiebalgas "Kaikašiem"]." I .
Draugiem lietotājsIevietots: 29. aug 2011 23:32
Mudīte Austriņa bija trimdas latviešu literāte, mākslas galeriju konsultante, bibliotekāre. Vācijas, Amerikas un Latvijas latviešu presē iespiestas viņas atmiņas par tēvu- rakstnieku Antonu Austriņu,krusttēviem- Kārli Skalbi un Jāni Akurateru, iemīļoto rakstnieku Jāni Veseli un vairākiem citiem latviešu literātiem,sirreālistiskas .. skicītes jeb "mistēriju spēles" - "Tauriņu runas sirreālisma kapu svētkos", "Balets- procesija ar Linardu Taunu", "Brīvdienas", "Mēnesietes zilie cimdi ", 'Dimants". Atsevišķās grāmatās nelielā metienā izdots mātei Martai Austriņai veltītais miniatūru krājums " Rīgas mirkļi " un dramatisks darbs "Heliade ". Mudīte Austriņa uzrakstīja arī pēcvārdu Antona Austriņa Itālijas dzeju grāmatai "Krodziņš uz katedrāles". Latvijā Mudītes Austriņas atmiņu tēlojumi un " baletiņi "iespiesti izdevniecības "Zvaigzne" izdotajā kopkrājumā "Elles Ķēķis" ( 20. gadsimta 50. gadu nogalē un 60. gadu sākumā Mudīte Austriņa bija spilgta trimdas mākslinieku brālības "Elles Ķēķis "dalībniece, viņai veltīti daudzi Gunara Saliņa 1957. gadā izdotā dzejoļu krājuma "Miglas krogs "dzejoļi). Mudīte Austriņa pati sevi par dzejnieci neuzskatīja.1965. gadā Amerikā iznāca Teodora Zeltiņa sastādīts rakstnieku autobiogrāfiju krājums "Pašportreti", kur Mudīte Austriņa par sevi rakstīja: " Visjaukāk man licies būt tikai tam,kas visvairāk esmu- dzejnieka meitiņai ".( Kad Pāvils Klāns 1948. gadā Vācijā bez autores ziņas ar paša izgudrotiem dzejoļu nosaukumiem un kopēju virsrakstu "Puķes" publicēja Mudītes Austriņas dzejoļus, viņa bija nokaunējusies un saniknota). Dzejniece Rita Liepa raksturoja Mudīti Austriņu: " Viņa raksta pasakas par pasakām, liek sienāzim lēkāt Ņujorkas debesskrāpī, vārdus kaļot kā dārgakmeņus zeltā. Un viņas pasakas izklausās kā īstenība- vienīgā un iespējamā dzīve. Viņu mīl bērni un dzejnieki, nesaprot tie, kas tādi nevar būt ". Mudīte Austriņa bija romantiķe, ticēja brīnumiem un kaislīgi kāroja tos piedzīvot. Alka, kā pati teica, "piedzīvot mītus". Viņa nedzīvoja atbilstoši ikdienišķo ļaužu lielākās daļas priekšstatiem par pareizu, kārtīgu dzīvi, kur viss norit pēc prāta un loģikas- nepabeidza studijas, bet metās brīnumainos ceļojumos; krāja nevis naudu, bet piedzīvojumus, draugus un saules attēlus. Daļa latviešu trimdinieku ( pat labākie draugi) Mudītes Austriņas dedzīgo tiekšanos uz padomju režīma pārvaldīto Latviju nesaprata un neatbalstīja, bet viņa apkārtnes viedokli neņēma vērā, kopš 1969. gada deviņas reizes ciemojās dzimtenē, ar lielu mīlestību arvien vairāk atgriezās Latvijas kultūras dzīvē. Katra Latvijas apciemojuma laikā sabiedriskā Mudīte atguva arvien vairāk bērnības un jaunības draugu un pievienoja tiem jaunus. Mudīte Austriņa sacerēja literārus darbus savam priekam un pameta nopietnu rakstīšanu, jo uzskatīja, ka trimdā, bez dzimtenes, tai nav nozīmes. "Svarīga ir tikai Latvija un tanī palikušie" ,1963. gada 20. aprīlī viņa vēstulē rakstīja draudzenei Bertai Rudzītei. Līdzīgi tēvam Antonam Austriņam Mudīte mīlēja dzīvi un arī draugus mudināja priecāties par tās skaistumu. Viņa cienīja brīvas, patstāvīgas personības, kas iet savu, sev vispiemērotāko ceļu, maz pievērsa uzmanību sabiedrības apdomīgā vairākuma spriedumiem. Trimdinieku vairākums galu galā samierinājās ar dzimtenes zaudējumu un mērķtiecīgi veidoja stabilas, nodrošinātas un auglīgas dzīves pamatus- ģimeni, karjeru un tīkamas mājas. Mudīte Austriņa līdz mūža pēdējai minūtei apzināti noraidīja iespēju iesakņoties ārpus Latvijas un mītnes zemē izveidot sev īstas, pastāvīgas mājas. Prātīgie cilvēki grozīja galvu par Mudītes dzīvošanu mirkļa skaistumam un "plīvošanu" pār pilsētām un kontinentiem, bet mākslinieki viņu zīmēja, iedzejoja un aprakstīja savās dzejās, romānos un aprakstos. Mudīte bija ne tikai tēva Antona Austriņa bērnu dzejas iedvesmotāja un varone, bet arī Valdas Mooras un Elzas Stērstes, Gunara Saliņa,Teodora Zeltiņa, Anšlava Eglīša, Jāņa Rudzīša, Imanta Ziedoņa literāro darbu persona. Anna Žīgure grāmatā "Es stāstu par Latviju" publicēja savas dienasgrāmatas lappuses par Mudītes Austriņas pēdējo ceļojumu uz Latviju.[ .. ]
Ieteikt
4