1 attēls • 10. mai 11:43
Pienāca nākamā diena, visas malas nīdēja, bet biju nolēmis, ka darbošos, kamēr līdz kādam risinājumam nonākšu.
Pirms izvēlēties jaunu vietu pat nostaigāju ar drāti un atradu āderes, kaut tagad es zinu, ka tam spicei īsti nav jēgas, bet visu pēc kārtas.
Iepriekš neminēju, bet spices veiksmīgas darbības pamatā ir apūdeņots smilts slānis, kas spēj pietiekami labi atdot ūdeni. Tas arī bija mans mērķis...VairākPienāca nākamā diena, visas malas nīdēja, bet biju nolēmis, ka darbošos, kamēr līdz kādam risinājumam nonākšu.
Pirms izvēlēties jaunu vietu pat nostaigāju ar drāti un atradu āderes, kaut tagad es zinu, ka tam spicei īsti nav jēgas, bet visu pēc kārtas.
Iepriekš neminēju, bet spices veiksmīgas darbības pamatā ir apūdeņots smilts slānis, kas spēj pietiekami labi atdot ūdeni. Tas arī bija mans mērķis atrast tādu slāni.
Nostaigājis ar drāti un noteicis iespējamos urbšanas punktus, atsāku urbšanas procesu. Pirmā vieta 2m akmens tālāk nekā. Pārvilku urbšanu pa pāris metriem sāņus 3.5m atkal akmens tālāk nelaiž, jau dusmas, bet pārliku visu vēl tālāk (visu strikti pa āderes robežām), un sāku urbt. 1m, 2m ..... Palaikam kāds akmens, bet sekmīgi tieku garām 3m, 4m cīnos ar akmeņiem ik pa laikam, 5m, 6m, 7m, 8m un vēl ir iespēja iet dziļāk, taču spēki jau uz beigām 9m sākas akmens pie akmeņa, bet veiksmīgi lienu tiem garām 9.5 ar akmeņiem paliek trakāk katrs centimetrs ir cīņa un te pēkšņi, kas mainās ir akmeņi bet starp viņiem vairs nejūtu mālu, bet ir kaut kas vieglāks. Sāka nākt pelēcīga smilts. Akmeņi man neļāva tālāk tikt, kā 10m, ar to arī viss apstājās.
Esmu nonācis pie meklētā smilts slāņa, jāsāk otra spices ierīkošanas puse smilts slānī jādabū iekšā filtrs.
Filtram izmantoju melno 32mm plastmasas ūdens cauruli, kurā sataisīti caurumi, nosprostots gals un kura notīta ar dziļurbumos izmantojamo sietu (paldies paziņai par to).
Tālāk bija jāizvelk urbšanas instruments un tā vietā urbumā jāielaiž filtrs. Arī nevisai viegls pasākums, jo visi akmeņi kam pagāju garām un arī pats māls to neļāva viegli izdarīt, taču pēc laika un miljons lamu vārdiem filtrs atradās aptuveni tur, kur es gribēju.
Tālāk skalošana, biju sadabūjis ap 500l ūdens, ko ar sūkņa palīdzību dzinu iekšā pa melno cauruli un kas pēc tam pa urbumu gar melno cauruli cēlās augšā un nesa no urbuma ārā visu mālaino ūdeni kas bija izveidojies urbjot. Kad mālainais ūdens palika jau caurspīdīgs bija visi 500l jau izpumpēti.
Pienāca patiesības brīdis, slēdzu klāt sūkni un sāku sūknēt augšā ūdeni. Nosākuma kamēr sūknis sūknēja urbumā esošo ūdeni, tas nāca daudz, likās, ja tā būs, būs ok, bet pēc laika ūdens apjoms nokritās līdz apjomam, kādi 100-200l stundā. Likās visa pasaule sagrūst redzot mazo strautiņu, tekot no caurules, taču tīklā biju izlasījis, ja ūdens tek un neapstājas, tad vēl viss nav zaudēts un es nolēmu sūknēt līdz ūdens apstāsies.
Tā pagāja diena, līdz pat tumsai ūdens turpināja nākt, bet nedaudz, nolēmu turpināt sūknēt nākamajā dienā.
Nākamajā dienā pievienojot sūkni un sūknējot man par prieku nu jau nāca ne 100-200, bet gan 200-300l/h. Instinktīvi sapratu, ka sūkņa atvienošana un pievienošana, ik pa laikam, palielina ūdens daudzumu, kas nāk no apakšas. Tā turpinot sūknēt, ik pa laikam, atvienojot, pievienojot sūkni, izdevās panākt, ka nu jau sūknis pumpēja ap 1000l/h bez apstājas.
Prieks laime un uzvaras garša, tās ir visas manas sajūtas, skatoties, kā pa cauruli skrien ūdens, kas nu jau tiek tecināts dīķī, jo viss apkārt urbumam jau bija nopludināts.
Tāds bija mans pirmais piedzīvojums urbjot ūdeni, bet ne pēdējais, jo izrādījās, ka neskatoties uz fiziski grūto darbu, sapratu, ka man tas process patīk un interesē (sāku līdzēt paziņām tikt pie ūdens un nu jau oficiāli piedāvāju tādu pakalpojumu). Sāku tālāk apgūt teoriju un pilnveidot savu urbšanu tāpēc tālāk pastāstīšu un parādīšu, kā tā urbšana jāveic un kāda informācija ir nepieciešama, lai spice mums sanāktu.
