1 attēls • 23. okt 2019 12:38
Klaviermūzikas koncerts veidots no smalkiem dvēseles pinumiem, sirds dziļiem pārdzīvojumiem un siltām atmiņām. Cilvēciskums ir galvenais apvienojošais komponents šai programmai.
Johana Sebastiana Baha Prelūdija un fūga Mi bemol minorā no LTK I ir vieni no komponista izcilākajiem skaņdarbiem. Šeit mīt sēru domas, liriska iedziļināšanās sevī. Baha emocionālai lirikai šajā opusā pāri jūtama nozīmīg...VairākKlaviermūzikas koncerts veidots no smalkiem dvēseles pinumiem, sirds dziļiem pārdzīvojumiem un siltām atmiņām. Cilvēciskums ir galvenais apvienojošais komponents šai programmai.
Johana Sebastiana Baha Prelūdija un fūga Mi bemol minorā no LTK I ir vieni no komponista izcilākajiem skaņdarbiem. Šeit mīt sēru domas, liriska iedziļināšanās sevī. Baha emocionālai lirikai šajā opusā pāri jūtama nozīmīga, vispārināta ideja. Cilvēciskos pārdzīvojumus silti ieskauj Baha intelektuālās, filosofiskās pārdomas. Prelūdija atsauc atmiņā senās dejas - sarabandas žanru, kuras pirmsākumi meklējami sēru ceremonijās. Fūgas tēma savukārt ir sirsnīga un vienkārša, skaņdarba gaitā aizvien emocionāli piesātinoties.
Ludvigs van Bēthovens savu Klaviersonāti Mi bemol mažorā Op. 81a Nr. 26 sauc par “Atvadu” (Les Adieux) sonāti, un katrai no daļām piešķir programmatisku nosaukumu: Atvadas, Prombūtne un Tikšanās. Virs pirmajiem trīs akordiem 1.daļā Bēthovens zīmīgi uzraksta “Lebewohl” (vāc. val. - Ardievas!) Skumju pilno ievadu drīz vien pārtrauc veltījums kustībai un ceļa ritmam, veidojot krāsainu, dzīvespriecīgu ainu par došanos ceļā - valda optimisms. Skumju pilnais raksturs atgriežas 2. daļā – “Prombūtnes” tēlojumu piepilda ilgpilnas, jautājošas intonācijas. “Tikšanās” savukārt spoži ataino atkalredzēšanās prieku: valda sajūsma, kņada, sirsnīgums, tikšanās prieks.
Lietuviešu komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa radošo interešu loks ir ļoti plašs. Viņa studiju laiku pierakstos atrodami kā mūzikas skaņdarbu skicējumi, tā arī matemātiskas formulas, zemes garozas griezuma zīmējums, dzeja. Savas dzīves laikā viņš radījis ap 300 gleznu un 350 skaņdarbu. Koncertprogrammā iekļautais miniatūru cikls 6 Prelūdijas (Si minorā VL182a, Fa diēz mažorā VL184, La mažorā VL335, re minorā VL239, Sol mažorā VL338 un Sol mažorā VL339) ir sadzīves un dabas ainas, kuru vidū ir arī maršs un Angelus Domini – lūgšana, kura tiek skaitīta ar zvaniņu. Čurļonis dzīvoja fantāzijas pasaulē, kurā, pēc viņa vārdiem, “ceļu spēj rādīt tikai intuīcija”. Viņš mīlēja būt vienatnē ar dabu: vērot saules rietu, klīst naktī pa mežu, soļot pretī negaisam. Saplūstot ar dabu, Čurļonis tiecās iedzīvināt savā mūzikā mūžīgo dabas skaistumu un harmoniju.
Maiguma pilnā Ferenca Lista Koncertetīde S. 144 Nr. 3 “Nopūta” (“Un sospiro”) ir viegla un poētiska. Kaut arī Lists ir romantisma stila pārstāvis, šai etīdei piemīt impresionisma iezīmes. Koncertetīžu žanrā šajā laika periodā virtuozitāte gūst aizvien lielāku nozīmi - tā “nepieciešama, lai mākslinieks spētu pilnībā izteikties”, - iekarot romantisma mākslu.
Anastasija Raspopova dzimusi Balvos un sākusi apgūt klavierspēli Balvu Mūzikas skolā pie skolotājas Egitas Salmanes. Turpinot mācības Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā pie Ilgas Viļumas, piedalījusies jauniešu teātra izrādēs un pārstāvējusi skolu Rēzeknes Jauniešu domē. 2018. gadā ieguvusi profesionālā bakalaura grādu izpildītājmākslā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), kur turpina studijas profesionālā maģistra studiju programmā pie asociētā profesora Toma Ostrovska. 2018./2019. akadēmiskajā gadā Erasmus studiju programmas ietvaros papildinājusi iemaņas pie Dr. Hui-Ying Liu-Tawaststjerna Sibēliusa Akadēmijā Helsinkos, Somijā. Anastasija piedalījusies starpdisciplinārā mākslas hepeningā – “24 hours play in Pori”, kur sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā aktieri Lauri Tilkanen, komponisti Stefanie Tuurna, u.c. Anastasija Raspopova piedalījusies vairākos starptautiskos konkursos un meistarklasēs Luksemburgā, Francijā, Serbijā, Somijā un Itālijā, smeļot zināšanas no tādiem pasniedzējiem kā Daniel Blumenthal, Julia Mustonen-Dahlkvist, Graham Scott, u.c. 2018. gadā viņa debitējusi ar Luksemburgas orķestri “Estro Armonico” (diriģents Carlo Jans), atskaņojot V. A. Mocarta Klavierkoncertu La mažorā, Nr. 12, K.414, un 2019. gadā sadarbojusies ar Rēzeknes kamerorķestri (diriģents Jānis Stafeckis) LNSO projektā “Vasarnīca”. Anastasija studējusi simfonisko diriģēšanu pie JVLMA profesoriem Imanta Rešņa un Andra Vecumnieka. Viņa regulāri organizē koncertus, tajā skaitā arī klaviermūzikas pasākumus bērnu, senioru un bēgļu labdarības programmās.
