17 attēli • 12. okt 2018 14:14
Ērgļu jaunsargu vienības sportotāji un instruktore ar motivējošu stāstu piedalās “Sportland” un “MyFitness” rīkotajā konkursā un iegūst balvu.
Ērgļu jaunsargu vienībā jau ceturto gadu notiek vispārējās fiziskās sagatavotības treniņi, kurus vada Kristīne Puziņa. Šovasar ir uzsākti treniņi arī jaunajiem (mazajiem) sportot gribētājiem.
Šo motivējošo rakstu iesniedzām “Sportland” un “MyFitness” rīkot...VairākĒrgļu jaunsargu vienības sportotāji un instruktore ar motivējošu stāstu piedalās “Sportland” un “MyFitness” rīkotajā konkursā un iegūst balvu.
Ērgļu jaunsargu vienībā jau ceturto gadu notiek vispārējās fiziskās sagatavotības treniņi, kurus vada Kristīne Puziņa. Šovasar ir uzsākti treniņi arī jaunajiem (mazajiem) sportot gribētājiem.
Šo motivējošo rakstu iesniedzām “Sportland” un “MyFitness” rīkotajā konkursā. Konkursa noteikumi bija, ka stāstam jābūt motivējošam. Iesūtītāju bija daudz, bet mēs, lauku cilvēki, uzvarējām. Tā ir uzvara mums par to, ka spējam motivēt citus, jo pats galvenais ir jābūt vēlmei darīt.
Kā sākās sportošana? Kā es sāku un piesaistīju jaunsargus sportot? Un ko mums nozīmē treniņi uzzini turpinājumā.
Treniņi un sports. Ikvienam no mums tie saistās ar dažādu attieksmi un motivāciju. Mērķi var būt dažādi, lai uzturētu sevi formā, lai notievētu, lai uzturētu tonusu, audzētu muskuļu masu, veselības dēļ, taču iemesli var būt arī tādi, kuri nav saistīti ar fizisko sagatavotību, piemēram, izlādēt dusmas, satikt draugus, iepazīties vai gluži pretēji aizmirst draugus, ikdienu, dziedēt emocionālās rētas, aizmirst sirdssāpes.
Es varu apgalvot to, ka mans pamats, kāpēc sāku trenēties ir, protams, kā lielai daļai - zaudēt svaru. Taču es izlēmu, ka to darīšu priekš sevis, jo neviens nav tik vērts, lai to darītu kāda cita dēļ. Pēc neveiksmīgām attiecībām arī tā sāku darīt, jo sapratu, ka katram no mums ir jāmīl sevi. Dzīvoju laukos un domāju - jāsāk un viss. Domāju kā lai sāk, jo mums šeit nav nekādu trenažieru zāļu un nav īsti ar ko kopā trenēties. Tā kā strādāju darbā ar jauniešiem sapratu, ka varu kopā ar viņiem. Man ir sporta skolotājas augstākā izglītība – domāju, ka būs viegli. Maldījos. Viss praktiski bija jāsāk no nulles, jo treniņi, ja tajos neieliec sevi visu, un plus nerādi piemēru jauniešiem tie ir tukšuma vērti.
Atceros pirmo reizi, kad aizgājām uz vietējo “sporta zāli” – ziema, auksts gan ārā, gan iekšā, zālē trenējās pāris cilvēku. Atpakaļ ceļa nav, jo nu Tu esi uzņēmies saistības sev un pārējie cer uz Tevi, ka Tu spēsi. Zālē vēl viss no “vecajiem laikiem”, dzelzs stieņi, ripas, vecās labās hanteles, riepas, virves, baļķi utt. viss bija brutāli no mana skata punkta – toreiz neapzinājos cik šī zāle man kļūs tuva un nemainītu pret nevienu citu sporta zāli, labākais variants, kur sākt un kur turpināt trenēties, jo nav svarīgi ar kādiem palīglīdzekļiem Tu trenējies, ja Tev ir motivācija un izdoma kā to var darīt.
Tā mēs sākām – katru reizi rakstīju uz lapas vingrojuma kompleksus, pētīju, mācījos no savas pieredzes, lasīju, skatījos video – mans mērķis bija nepievilt pārējos un sevi. Un vēl joprojām es pētu un mācos, un kopā ar jauniešiem pielietojam praksē. Ja tagad atskatos uz pirmajiem pierakstiem pirms 4 gadiem saprotu, ka izaugsme ir ļoti liela. Esmu nometusi aptuveni 27kg, bet vai domājiet, ka es trenējos, lai tikai nomestu svaru? Ar laiku sapratu, ka man ir daudz vieglāk braukt ar riteni, pēc treniņiem jūtos enerģijas pilna, negācijas izlādējas un tas kļūst par Tavu dzīves sastāvdaļu. Tad Tu paskaties uz tiem jauniešiem, kuri plecu pie pleca nākuši ar Tevi kopā trenēties, gan lietū, gan lielā svelmē, gan izmantojot estrādes kāpnītes, solus, gan ziemas laikā mērojuši ceļu uz zāli, kamēr citi atpūšas mājās vai skatās TV, gan arī, kad zālē ir lieli mīnusi – nekas jāuzvelk kaut vai dūraiņi un jāturpina treniņš, gan pēc lielākiem pasākumiem treniņi, gan brīvdienu vakari, kad citi izklaidējas mēs spējam aiziet uz treniņu, jo tur jūtamies atbildīgi pret sevi un tas ko darām. Ticiet man ir gājis grūti, bet šie jaunieši 4 gadu laikā ir izauguši tik ļoti, ka daudzas reizes Tu paskaties uz viņiem no malas un saproti, ka tas ir to vērts, ka tā ir Tev kā ģimene, kā iespēja kopā augt – gan emocionāli, gan fiziski. Jo tikai šis sistemātiskums un disciplīna ļauj sasniegt jaunus mērķus, jo ir tikai jāsāk, nevis rīt, bet šodien. Nobrāztie ceļi, uzsists zilums vai asiņojoša tulzna jau Tevi nenogalina. Bet padara Tevi tikai stiprāku. Un nav nozīmes kāds ir pieejamais inventārs, lai trenētos, bet gan motivācija. Un arī nesen uzņemtie sportisti ir mans nākamais mērķis, jo bieži vien ir tā, ka Tu vari palīdzēt kādam sākt un paralēli sasniegt savus mērķus. Un paldies Jaunsardzes un informācijas centram par atbalstu materiāli tehniskajai bāzei, kas mums ļauj trenēties vēl jaudīgāk.
Paldies Jums jaunsargi!
Kristīne Puziņa,
Ērgļu jaunsargu vienības instruktore
