Paulu Koelju romāns "Zahir" ir stāsts par mīlu, ilgām un apmātību, kas liek domāt par dzīves jēgu šai pasaulē.

Kādu dienu piepeši pazūd rakstnieka sieva, kara korespondente Estere. Lai gan dzīve sola vēl lielākus panākumus un jaunu mīlestību, sievas pazušana rakstniekam nedod mieru, vēlme saprast tās iemeslu pamazām pārtop apsēstībā.

Cenšoties izprast mīlestību un likteņa spēku, viņš atsakās no droši iemītas takas un dodas pretī nezināmajam. Meklējot Esteri un dzīves patiesās vērtības, viņš no Parīzes caur Spāniju un Horvātiju nonāk Centrālāzijā.

"Zahir" arābu valodā nozīmē - redzams, klātesošs, noteikti pamanāms. Kas tāds, ar ko mums bijusi darīšana un kas galu galā pārņem mūsu prātu, līdz mēs vairs nespējam domāt ne par ko citu. To var saukt gan par svētlaimību, gan par vājprātu.