Pirmo skolu Lutriņu pagastā atver 1840. gadā, to vada baznīcas ķesteris Ernests Otto. 1851. gadā tā dēvēto “Ķesterskolu” pārņem skolotājs Kārlis Treienfelds, un tiek uzcelts pirmais skolas nams. Pēc 9 gadiem tas nodeg, bet 1866. gadā iesvēta jaunu skolas namu turpat blakus iepriekšējam. 1873. gadā Lutriņu pagasta skolas skolotāja amatā stājas Kārlis Āboliņš, tolaik skolā mācās 104 bērni, to atdala no Ķestera skolas. Lutriņu pagastskola pastāv līdz I pasaules karam, bet 1920. gadā to pārveido par Lutriņu 1. (4 klašu) pamatskolu un 1931. gadā pievieno Jaunmuižas 6 klašu pamatskolai. 1920. gada sākumā Lutriņu muižas kungu ēkā atver 2. Lutriņu pagasta 4 klašu pamatskolu ar diviem skolotājiem un 110 skolēniem, par skolas pārzini ieceļ Mārtiņu Freibergu. Telpas skolai nav piemērotas, tomēr 1940. gadā Lutriņu pamatskolā mācās 100 skolēni divu skolotāju vadībā. 1950. gados tiek uzsākta jaunās skolas ēkas izbūve, pārbūvējot agrāko muižas zirgu stalli. Jauno divstāvu skolu pabeidz tikai 1964. gadā, 1968. gadā tajā ierīko centrālo apkuri, skolas internātu izvieto vecajā (muižas) ēkā. 1970. gados, direktora Roberta Karlevica vadībā, Lutriņu pamatskola kļūst par vienu no labākajām lauku pamatskolām republikā, 1975. gadā to atzīst par labāko Saldus rajonā, kas pirmā rajonā ieviesusi kabinetu sistēmu, skola piedalās PSRS tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. 1980. gadā tika plānota skolas piebūves celtniecība. Šobrīd Lutriņu 9-gadigā pamatskola joprojām sekmīgi turpina darbu.