Jurģu diena Jau kopš 19. gadsimta sākuma Latvijas laukos ieviesās Jurģu diena – 23. aprīlī, kad saimnieki savās mājās uzņēma jaunos sezonas strādniekus – puišus un meitas, bet agrākie darbinieki iepriekšējo dzīvesvietu pameta. Pastāvēja ticējums, ka, lai jaunajā dzīvesvietā viss labi veiktos, veco vietu atstājot, nedrīkstēja teikt ardievas. To dēvēja arī par Ūsiņa jeb Zirgu dienu, pēc kuras ganībās izlaida lopus. Saimniece jaunajiem sētas iemītniekiem lika galdā skābus kāpostus un cepa olas, lai mājās valdītu saticība. Jurģu diena iezīmēja pavasara beigas un vasaras sākumu. Pēc cita ticējuma, Jurģos noteikti bija jāēd gaļa, lai tās netrūktu visu gadu. Saimniekam agri no rīta zirgu stallī bija jānokauj gailis, saimniecei – govju kūtī jānokauj vista. Putnus izvārīja un deva apēst puišiem un meitām.