Darbaļaužu svētki Pirmais maijs – darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena padomju valstī bija brīvdiena, kad visu jomu un nozaru strādājošie pulcējās garās, ar lozungiem un transparentiem greznotās kolonnās, kas no toreizējā 1. Maija laukuma pa pilsētas galveno – Ļeņina ielu (tag. Lielā) devās cauri pilsētai. Pirms svinīgā mītiņa partijas, padomju, un komjaunatnes vadošie darbinieki, kara veterāni un darba kolektīvu pārstāvji nolika ziedus pie V. I. Ļeņina pieminekļa. “Tik vasarīgi silts 1. maija rīts ir neparasts. Jau krietnu brīdi pirms svētku gājiena sākuma ielās daudz cilvēku. Pa Ļeņina ielu plūst svētku kolonna. Jauniešu rokās plīvo mūsu valsts un visu savienoto republiku karogi, virpuļo baloni, priecē plaukstošo lapu zaļums” optimistiski rakstīja tā laika prese. Visā padomju valstī bija sākusies ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova uzsāktā “pārbūve”, kas drīz vien izvērtās masveidīgā sabiedriski politiskā procesā, kurš 1991. gadā noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas.