Abi ar Amēliju nākamā dienā pēc operācijas - kopīgi pārcietuši vienas sāpes, kopīgi uz viena sēžamā arī dziedējas

Nu jau tas laiks ir pagātne. Visas rētas sen sadzijušas, atgriezies lielais dauzām-spars, un arī šobrīd Mikiņš "dod vaļā" pa virtuvi, no kuras atskan būkšķi un viņa kaujas saucieni (ņurkšķieni) un arī Amēlijas nervozā rūkšana un spiegšana.

Bet patiesībā šīs atmiņas šodien apkopotas, lai visi, gan tie, kas sekoja Miksim no pirmās dienas, gan tie, kuri šo stāstu redz pirmo reizi, zina - MIKSERĪTIS IR AIZRUNĀTS!
Jā, izlemts ir pavisam un noteikti, vairākus mēnešus pārdomāts un nelokāms lēmums.
Un jau atkal gribu atgādināt, ka gan Miksītim, gan Lasītim - atradās tie, kuri teica - "nevajag mocīt kaķi, iemidziniet! tāpat saimniekus tādam neatradīsiet..". Un jau atkal saku - ja izdodas izglābt, tātad viņam kaut kur ir mājas! Tikai jāsagaida!

Mikiņš mājās dosies pēc Jaunā gada, kad saimniece būs izremontējusi dzīvokli, lai Miksītis sāktu jauno dzīvi jaunās un ērtās telpās! Miksītis ar savu saimnieci jau ir iepazinušies, un jaunajās mājās viņu gaidīs vēl kāds aktīvs murrātājs, kurš ļoti ilgojas drauga!

Tā nu lūk!
Mēs ar Miksīti sakām paldies visiem, kuri atbalstīja, kuri līdzi juta!
Viss izdodas! Jābūt tikai pacietīgiem un nezaudēt ticību!