"Vienmēr vajag būt noreibušam", tā mūs mūžam aicinājis Šarls Bodlērs, piebilstot, ka noreibt jāsteidzas ik mirkli, vienalga, no kā - laba vīna, mīlestības, dzejas, vienalga...
Mēs, Impro ceļotāji, nu esam reiz noreibuši vistiešākajā nozīmē - jau vairs neticam, ka redzam, ko acis rāda, un jau apšaubam, ka to visu esam piedzīvojuši un sajutuši ...
Nudien, kad uzsākām savu ceļojumu ASV lielpilsētā Ņujorkā, apžilbām no Taimskvēra naksnīgā spožuma, godbijīgi "apciemojām" Brīvības statuju , Rokfellera centrā baudot tasi kafijas, vien nobrīnījāmies, cik labi un mierīgi var justies ari ceļotājs miljonu pilsētā - pasaules galvaspilsētā!
Apskatījām arī Neatkarības zvanu Filadelfijā, un protams, ka arī galvaspilsēta Vašingtona, neskatoties uz +35 grādu karstumu, tika izstaigāta krustu šķērsu. Visiespaidīgākie no monumentiem - Vjetnamas kara, Korejas kara, Linkolna - tie katrs ar savu auru, vēsturi un emociju. Kapitolijs un Baltais nams, ka parasti - balti un cēli, neiespaidojami - vien apbrīnojami.
Niagāras ūdenskritumu, kā allaž, vislabāk vērot no visiem rakursiem - no ASV un Kanādas pusēm - gan nokāpām lejā pie pašiem Līgavas plīvura ūdeņiem, izstaigājām Kazas salu, no kuras paveras skats no "kores", pār kuru veļas pāri tonnām Niagāras bagātības...
Kanādas pusē Skylon tornī vērojām skatu no putna lidojuma, bet visbeidzot sēdāmies kuģītī un devāmies saņemt "dušas devu", iebraucot burtiski iekšā ūdens mutuļos! I izsniegtie zilie lietusmētelīši nelīdzēja - esi slapjš līdz kaulam gan !
Toronto laikam visiem asociējas ar Ontario ezeru, kļavu sīrupu, CN toni un hokeju, vai ne?

Tā arī bija - ekskursija pa šo pilsētu nav iedomājama bez tā visa apskatīšanas. Un, kas to būtu domājis, ka šai lielajai pilsētai ir ari "pagrabstāvs" !!! Pazemes pilsēta ap 30 km garās pārejās, tuneļos un ejās dzīvo paralēlo dzīvi, tur ir viss - veikali, kafejnīcas, metro, ķīmiskā tīrītava... Toronto iedzīvotāji pat bargā ziemā uz darbu var nokļūt, neuzvelkot silto mēteli un zābakus - savā mājā ar liftu iebrauc šai zemzemes stāvā, aiziet vai aizbrauc uz darbavietu un ar liftu uzbrauc augšā uz savu biroju! Mājupceļā vēl var iegriezties veikalā pēc piena, turpat, pazemē! Un viss tur tik gaišs, tīrs un smaržīgs, tā vien vilina uzturēties ilgāk.
Bet nu gan esam noreibuši no citam krāsām, skaņām un sajūtām, jo mūs burtiski skurbina Islandes tīrais gaiss, dzidrais ūdens un vietējo labsirdīgie smaidi un atsaucība.
Dzīvnieku valsts visbagātīgāk pārstāvēta ar putniem - to te vairāk par 300 sugām, mēģinājām putnus pavērot pie Mivatna ezera... Bet trakākais jau, ka nezini uz kuru pusi lai katru mīļu brīdi skaties, tu cilvēks vienkārši apjūc, te Islandē nokļuvis... Zeme kūp no ar sēru pārbagātajiem karstajiem avotiem, pie kam viss vārās un mutuļo , ka skan vien ! Tik sirreāla sajūta, ka šķiet, esam kaut kādos elles kambaros nokļuvuši... bet vai tie varētu būt tik pasakaini skaisti? Krāsainās zemes, geizeri, ūdenskritumi, kurus sadzirdam jau no liela attāluma... Melnie lavas lauki un ezeri, sniegotas kalnu galotnes un pārsteidzoši daudzveidīgi augi, tas viss kaut ka "nesader" ar domu - esam vien 150 km no Polārā loka !!!
Rīt dosimies verot vaļus, kāpelēsim pa kanjonu korēm, un baudīsim vakariņas vikingu gaumē !
Re, kā! Nākošreiz brauciet mums līdzi, jums PATIKS!!!

Jana Iesalniece