Iesākusies ir priekšpēdējā ekspedīcijas diena un atlikusi vien tikai Guangdong province apskate. Šodien jābrauc pētīt, kas tās tādas Lianzhou (Lendžou) aizas ir. Internetā informācija bija ļoti skopa par tām, tāpēc tas bija liels nezināmais man un arī vietējam gidam, kurš nebija tur bijis. Tas, ka šī ir ļoti nomaļa vieta, liecina fakts, ka šeit nekad vēl neviena ārzemnieku grupa nav pabijusi…un apskates vietas šefs mācēja teikt, ka pēdējie individuālie baltie ceļotāji pabija pirms 3 mēnešiem, tiesa par ārzemniekiem tos grūti nosaukt, jo viņi strādā blakus esošajā Hongkongā un bija pievienojušies ķīniešu grupai.

Vienīgais veids kā Lianzhou Trīs aizas apskatīt ir izbrauciens ar kuģīti. To sienas nav pārāk stāvas, bet pašu braucienu pār vērtīgu padara ūdenskritumi, kas izrotā aizas. Vairāki ūdenskritumi gāžas no tās sienām, padarot šo par vērtīgu pieturas vietu. Skati nedaudz raisīja asociācijas ar Maling aizu Guidžou provincē, kur ūdens aizkari gan bija prāvākā skaitā, bet toties nebija iespēja izbraukt ar laivu un skatīt šādu ainavu no cita rakursa, jo upe bija pārāk šaura un strauja.

Bet pats interesantākais ko uzzināju, ka arī vakara stundā šeit tiek piedāvāts nakts kruīzs, kad Trīs aizas un ūdenskritumi tiek izgaismoti prožektoru gaismās. Zinot cik apbrīnojami kaļķakmens klintis izskatījās Jangšuo šovā, mani nebija jāpārliecina, ka tas ir kas vareni skaists. Diemžēl laiks man nakts kruīzam nesanāca, jo jādodas ir tālāk, bet vismaz ceļotājiem, kuri dosies par iestaigātajām pēdām būs tāda iespēja, kā arī iespēja būt pirmajai ceļotāju grupai, kas vēro šo noslēgto Ķīnas nostūri.

Jānis Kreicbergs no Ķīnas ekspedīcijas