Esmu nonācis ekspedīcijas otrās daļas sākumpunktā, Hangzhou (Hangdžou) pilsētā, kur pēc Ķīnas centrālās daļas pētīšanas turpināšu ar valsts dienvidaustrumu izpēti, dodoties līdz pašai Guangdžou jeb senajai Kantonai. Hangdžou uzmanību piesaista divu iemeslu dēļ – tējas plantācijas un Rietumu ezers (West lake). Ķīnā kopumā ir 30 Rietumu ezeri, kas izvietojušies dažādās valsts pilsētās, bet neviens no tiem nav tik slavens kā Hangdžou. Tam ir visbagātākā vēsture no visiem, visvairāk nostāstu un vislielākā apbūve tā krastā…, bet ne jau Hruščovkas, bet gan paviljoni, pagodas un akmens tiltiņi. Jau vairāk kā 10 gadsimtus pilsētas ezers ir bijis Ķīnas elites garīgais centrs, kā dēļ tas uzņemts UNESCO sarakstā, apliecinot tā nozīmīgumu cilvēces kultūrā. Marko Polo pēc savas ekspedīcijas Hangzhou nodēvēja par visapburošāko pilsētu Ķīna, tieši pateicoties Rietumu ezeram. Laiks pēdējās dienās ir galīgi nedraudzīgs man, un nav jau ko brīnīties, kā nekā ir lietus sezona, turpretī tieši šajā periodā ezera ūdenī zied plaši lotosu lauki, kompensējot drēgno laiku ar tūkstošiem rozā ziedu. Hangzhou ir arī vieta, no kurienes nāk labākā Ķīnas zaļā tēja, tik laba, ka izveicīgie japāņi brauc uz šejieni un nosmeļ visu labumu, aizvedot to uz Japānu. Lai arī Ķīna pēc attīstības rādītājiem aizsteigusies klasiskajām tējas zemēm priekšā (Indijai, Šrilankai, Bangladešai), tomēr Hangzhou apvidus plantācijās zaļo zeltu joprojām novāc un ražo, izmantojot tikai roku darbu, lai saglabātu augsto kvalitāti.

Jānis Kreicbergs no Ķīnas ekspedīcijas