Ikdienas daudzas stundas tiek pavadītas pie datora monitora, tādēļ acis nogurst un netiek pietiekoši mitrinātas. Darbojoties ar datoru, piedomāsim pie tā un biežāk savas acis mirkšķināsim, lai tās mitrinātu.

Svarīgi kontrolēt arī asinsspiedienu un pulsu. Par paaugstināta asinsspiediena kaitīgo ietekmi zina visi, taču der atcerēties, ka arī paaugstināts pulss - virs 70 reizēm minūtē - ir tikpat cieši saistīts ar risku jaunām sirds veselības problēmām.

Uzskats, ka ābola ēšana var aizstāt zobu tīrīšanu, ir nepareizs, jo ābols satur skābi, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz zobu emalju. Tāpat pēc ābolu, rabarberu un citu skābu augļu ēšanas vajadzētu padzerties ūdeni, lai neitralizētu skābi.

Patiesībā tie ir tādi paši ieteikumi kā sirds un asinsvadu veselības uzturēšanai: pietiekama D vitamīna deva, daudz augļu un dārzeņu uzturā, labi sabalansētas minerālvielas – pats svarīgākais ir kalcijs, bet tas nav vienīgais – un pietiekami liela fiziskā slodze.

Staigāšana ir labākais veids, kā uzturēt labā stāvoklī organisma galvenās funkcijas un orgānus: asinsriti, elpošanu, kaulus, hormonus, muskuļus un smadzeņu darbību. Ja nestaigājam, mēs par to labi nerūpējamies, tādēļ ātrāk novecojam. 30 minūšu ilga pastaiga katru dienu ne tikai palīdz novājēt, bet arī ļauj dzīvot ilgāk un saglabāt fizisko veselību. Staigāšana ir saistīta arī ar garīgo veselību. Fiziskā piepūle liek smadzenēm izdalīt vairāk neiromediatoru. Smadzenes izdala endorfīnus, kas ir prieka mediatori, un serotonīnu - laimes hormonu. Serotonīna trūkums draud ar depresiju.

Galvenais D vitamīna avots ir saules gaisma – ultravioletie stari stimulē D vitamīna sintēzi ādā. Lai saglabātu pareizo, veselīgo līdzsvaru, ķermenis ir regulāri jāpakļauj saules staru iedarbībai, bet tas jādara uz īsu laiku un noteikti jāizvairās no pārsauļošanās.

Svarīgi ēst lēnām un labi sakošļāt barību. Arī smiekli veicina gremošanu, un skaisti klāts galds liek aktīvi darboties visiem ar gremošanu saistītajiem dziedzeriem.

Minerālvielām un vitamīniem bagātās svaigi spiestās augļu, ogu un dārzeņu sulas nepieciešamas veselībai un enerģijai. Svaigi spiestas sulas veicina enzīmu veidošanos kuņģī un zarnu traktā. Tajās esošie fermenti aktivizē vielu uzsūkšanās procesus, palīdz izvadīt kaitīgās vielas no organisma, kalpo šūnu, orgānu un audu barošanās procesiem, ir dabiskais matu augšanas stimulators, urīndzenošais līdzeklis. Jo vairāk šo vielu organismā, jo raitāk notiek vielmaiņas procesi, un cilvēks jūtas možāks.

Esot sabiedriskam un kaut tikai reizi nedēļā tiekoties ar citiem cilvēkiem, uzlabojas atmiņa un koncentrēšanās spējas, kā arī kļūst vieglāk pieņemt lēmumus un risināt sasāpējušas problēmas.

Cilvēkam dienā ir jāuzņem 1000 mg kalcija.

Darām to garšīgi un veselīgi - dzerot pienu, ēdot jogurtu un arī biezpienu.

Glāze piena dos 300 mg kalcija, 360 mg kalcija tu iegūsi no 220 ml jogurta un atlikušos 340 mg kalcija tu saņemsi, apēdot 200 g biezpiena.

Vai nav garšīgi?