Es nāku no vietas, kur daudzi nepazīst bailesKur lai izdzīvotu vienatnē, tev nepalīdz gaissTu karājies kā lelle vāju diegu galosJa man jāiet, tad es gāju un ar prieku karojuSpogulī es redzu tikai strēlnieku asinisKad tuviniekus deportēja, bērnības atmiņasLai kur es būtu, atceros no kurienes nākuZagļi, kuri zvērēja sev suverenitātiAcis atverot, tās piepilda putekļu mākonisPazaudēti miljoni un uzpleču nākotneBarojam bērnus ar nieka brūniem santīmiemKārtēja diena bez darba, jo kļūdies ar papīriemPrezidenti mainās kā benzīna cenasSvētkos jau mēs ieraudzīt tās lentītes ceramApstājies, latvieti, vai vērts ir vispārSaglabāt, kas pārdots, jo svēts tas likās
A.Breģis... Lasīt tālāk

Labas gribas manifests jau vienojis daudzus cilvēkus. Dažiem gan tas raisījis arī aizdomas un neizpratni. Tāpat kā mūsu ikdienišķajās attiecībās, arī Manifestā daudziem visgrūtāk pieņemt vārdus par izlīgumu un piedošanu.Vai tagad piedosim un aizmirsīsim okupāciju un deportācijas? Vai tas ir aicinājums kļūt par mankurtiem? Vai tagad izlīgsim ar Latvijas valsts pretiniekiem?
Uz šiem un līdzīgiem jautājumiem varu atbildēt vienkārši un skaidri. Vēsturi aizmirst nevajag un nedrīkst – nedz okupāciju, nedz deportācijas. Manifests neprasa izlīgt uz Latvijas valsts vai latviešu valodas statusa kaut daļējas upurēšanas rēķina. Šis Manifests nav politisks izlīgums. Politiskais izlīgums varētu sekot pēc tam. Manifests aicina uz morālu, cilvēcisku izlīgumu starp indivīdiem. Jo vairāk cilvēku būs gatavi savstarpējam izlīgumam, jo vairāk varēsim arī runāt par pilnīgāku izlīgumu starp tautām.
Tāpat mēs nevaram izlīgt to cilvēku, kuri bijuši deportāciju īstenotāji un upuri, vietā. Mēs nevaram viņu vietā…... Lasīt tālāk

Kārtējais blogs ir klāt, šoreiz parunāsim par savaldību. Par pašu vienkāršāko savaldību, kura uzmetot skatienu, nemaz nav tik savaldīga! Tu esi piedzimis, tu esi izaudzis un tu turpini augt, tu turpini iepazīt pasauli un turpini iepazīt sevi, jo gribi vai nē, Tu esi vissvešākais cilvēks pats sev. Tu esi piedzimis un tu nekontrolē to, ko Tu dari, Tu nezini to, kurā brīdī Tavi nervi beigs funkcionēt, kad Tavs raksturs būs vien samīdīta, uz zemes esoša ābola serde un pats Tu nebūsi parasts, eksistējoši vienveidīgs radījums, kuram vēl tik daudz ir jāredz, bet ne vienmēr dzīve Tev to ļaus.       Es redzu cilvēku skatienus, naidīgus, laimīgus, produktīvi domājošus un nevienam netraucējot - talantīgus. Tādi cilvēki cieš visvairāk, reizēm no sveša vārda, reizēm no svešinieka spogulī, reizēm no apstākļiem, kuru dēļ ir jākļūst par to, kas neesi. Es esmu savaldījies brīžos, kad to vismazāk vajag, mana holēriķa rokasgrāmata man vienmēr anatomiski bijusi pie kājas. Es nekad neesmu domājis to, kā uz…... Lasīt tālāk

Vakardien pazaudētās cerības grauž pa lielam
Manas lielākās bailes ir palikt vienam
Pie velna, es Tevi mīlu, bet ar to ir par maz
Viss, ko nožēloju, tās ir tikai mokas un gadi
Mūs vieno daudz, dārgā, bet strīdi atsvešina
Viss ir labi, kad to abpusēji atrisina
Simtiem iemeslu palikt, viens lai aizietu
Solis pretī, divi atpakaļ, lai aizmirstu
Dievs deva man dāvanu nevis izvēli
Es izvēlējos Tevi, tagad rosini iztēli
Mēs divi vien, apkārt smiltis, saulriets
Tu esi mana, es Tavs, ļaujies
Tevi apgaismo mēness, Tu esi salda
Zvaigznes spīd tikai mums, es Tevi baudu
Tu esi viss, mēs cieši klāt viens otram
Tu man prasi vai mīlu, es atbildu, protams!




Ir divi ceļi ejami, pagātne, nākotne
Reizēm dusmas uzplūst kā apmācies mākonis
Acīs ieskaties un saproti, ka nediršu
Es Tev apsolu, ka ātrāk par Tevi nemiršu
Man nepiš pārējais - tikai es un Tu
Tikai divi uz šīs pasaules - es un Tu
Dod man roku, bēgam prom no visiem
Rodam to, kas bērnam joks un iztiekam
Mēs nespēlēsim pasakās un lētos stāstos
Ja…... Lasīt tālāk