Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Mazie dienas prieciņi

Šodien man gāja kā īstai blondīnei. Nespēju izbraukt no stāvvietas, sapratu, ka esmu iestrēgusi starp divām mašīnām. Pēkšņi man pienāca klāt jauna, smaidīga sieviete un sāka man ar rokām māt un rādīt pa milimetram, cik tālu varu braukt uz priekšu, tad viņa apskrēja otrā pusē un no otras puses rādīja attālumu līdz mašīnai. Tā viņa turpināja tekalēt turp atpakaļ kādas piecas reizes. Es viņai biju tik pateicīga!! Es pat neko nebiju lūgusi, viņa vienkārši pienāca man klāt un palīdzēja:)