Zaļā tēja
Baltajai tējai tiek izmantoti pavasara dzinumi, turpretī zaļo tēju iegūst no vecākām lapām. Pēc novākšanas tējas lapas tiek uzkarsētas, lai aizkavētu fermentēšanos un tās saglabātu krāsu un uzturvielas. Tieši šis apstāklis atšķir zaļo tēju no melnās un ūluna tējas, kam ļauj fermentēties ilgāk. Pēc uzkarsēšanas lapiņas tiek rullētas, šķirotas un iepakotas.
Ķīnas un Japānas zaļajām tējām ir ievērojama garšas atšķirība. Ķīnas zaļā tēja tiek kaltēta krāsnīs vai uz īpašām pannām, savukārt Japānas tēja tiek apstrādāta ar karstiem tvaikiem, kas tai piešķir atšķirīgu un stiprāku garšu.
Zaļās tējas pagatavošanas temperatūra ir 70–90°C.
Baltajai tējai tiek izmantoti pavasara dzinumi, turpretī zaļo tēju iegūst no vecākām lapām. Pēc novākšanas tējas lapas tiek uzkarsētas, lai aizkavētu fermentēšanos un tās saglabātu krāsu un uzturvielas. Tieši šis apstāklis atšķir zaļo tēju no melnās un ūluna tējas, kam ļauj fermentēties ilgāk. Pēc uzkarsēšanas lapiņas tiek rullētas, šķirotas un iepakotas.
Ķīnas un Japānas zaļajām tējām ir ievērojama garšas atšķirība. Ķīnas zaļā tēja tiek kaltēta krāsnīs vai uz īpašām pannām, savukārt Japānas tēja tiek apstrādāta ar karstiem tvaikiem, kas tai piešķir atšķirīgu un stiprāku garšu.
Zaļās tējas pagatavošanas temperatūra ir 70–90°C.
| ← iepriekšējā | 3. no 36 | nākamā → |
