Vislabāk tā -
ne pārāk skumt, ne trakot,
ne izlikties par eņģeļiem,
bet būt šai pasaulē.
Ko vairāk!
Jo vairāk jau nav iespējams.
Tā būt šai pasaulē kā vējam,
kā ziedputeksnim
bites skrējienā
un tā, lai pretvējš
aiztur elpu,
ne pārtop asā
dzēlienā.
Pat tad, ja pretvējš
nemainās...

/Audere/