13 attēli • 5. apr 2023 15:11
Trešā diena uz ceļa. No Limasolas līdz Larnakai un bišku aiz. Kādi 70 km (lai gan mans maršrutu veidotājs lietotne Komoot saka, ka esot 80 km). Saules bija ka blīkšķ. Un ceļš lielākoties gar pašu Vidusjūras krastu. I love Cyprus.
Ceturtā diena uz ceļa. Larnaka - Agia Napa. Jā, tikai kādi 40 km. Bet man nekur nav jāskrien, es Kiprā, var teikt, pārlaižu Latvijas slapjdraņķi un cīruļputeni.🙂 Mani ne...VairākTrešā diena uz ceļa. No Limasolas līdz Larnakai un bišku aiz. Kādi 70 km (lai gan mans maršrutu veidotājs lietotne Komoot saka, ka esot 80 km). Saules bija ka blīkšķ. Un ceļš lielākoties gar pašu Vidusjūras krastu. I love Cyprus.
Ceturtā diena uz ceļa. Larnaka - Agia Napa. Jā, tikai kādi 40 km. Bet man nekur nav jāskrien, es Kiprā, var teikt, pārlaižu Latvijas slapjdraņķi un cīruļputeni.🙂 Mani neierobežo arī atvaļinājuma termiņš utml., kas jums lielai daļai vēl aktuāli. Ierobežo tikai skopums un ilgas pēc mājām. Jāsaka, ka naktsmītņu izmaksas ir augušas gandrīz 2 reizes: ja iepriekš bija iespējams pārnakšņot par 20-30 eiro, tad tagad zemāk par 40€ nesanāk, parastā minimālā cena ir 50€, pat tagad nesezonā.
Piektā diena uz ceļa. Ja tā var teikt...Nobraucu šai svētdienā tikai nieka padsmit kilometrus. Galvenais iemesls šim niecīgumam tomēr nav tas, ka svētdiena, un pat ne tas, ka pūpol-svētdiena. Iemesls ir, ka negaidīti izdevās mana potenciālā maršruta virzienā atrast naktsmītni par "veco laiku" cenu - ap 30€! Jau biju nobriedis ilgākai pauzei no pedāļu mīšanas, tāpēc nelaidu garām šo izdevību un paņēmu istabu uz 2 naktīm.
Biju iekortelējies un izgājis ārā, kad uz ielas pamanīju stāvošu "kolēģi". Velotūristu ar raksturīgajām somām uz bagāžnieka. Nevarēju viņu neuzrunāt. Izrādās, austrālietis. Jā, tiešām, bija viņam galvassega raksturīgajos zaļajos toņos (ha, tad jau es vēl lielāks austrālietis - jo man gaiši zaļš T-krekls un zaļi šorti). Dodoties Famagustas virzienā, proti, uz Ziemeļkipras Turku republiku. Turpat, kur es. Pēc Kipras apceļošanas laidīšot uz Itāliju, kopā ar partneri. Piebrauc partnere. Pigmeji ir vieni no Austrālijas pamatiedzīvotājiem; man likās, ka viņa ir viena no tiem (https://www.delfi.lv/izklaide/populara-z… Novēlējām viens otram laimīgu ceļu. Žēl, neienāca prātā piedāvāties nobildēt šos; kamēr izvilku instrumentu, viņi bija jau lielā gabalā.
Labrīt jeb kalimera! Varbūt kāds vēl nezina, es šeit 2,5 tūkstošus kilometru no Latvijas varu skatīties visus tos TV kanālus, kas man caur Tet+ ir pieslēgti mājās. Tāpēc esmu informēts, ka jums, nabadziņiem, šorīt ap 0 grādiem un pat sniegs šur tur, toties man te zilas debesis un sola 26 grādus... Vakar pat iekāpu viesnīcas baseinā un pasauļojos uz zviļņa.
Tūlīt došos uz Kipras turku daļu. Famagustā jānopērk telefona SIM karte, lai var turpināt savu korespondenta darbību 🙂. Citādi man tas var dārgi maksāt. Nez, vai ir vērts samainīt savus eiro pret turku lirām, kas te ir oficiālā valūta? Tik sen neesmu šai pusē bijis, ka vairs neatceros; ņuhs un čujs man saka, ka varēs iztikt ar eiro.
Šodien nobraucu kādus 60 km. Vispirms jau pēc dažiem kilometriem no naktsmītnes pēkšņi priekšā automašīnu rinda. Ahā, tātad laikam robeža ar salas turku daļu. Bez problēmām tiku iekšā pie "savējiem". Pirmos pāris km no robežas ir sajūta, ka esi Zonā ("Stalkers") - gar ceļu māju drupas. Famagusta - paliela pilsēta, labs laiciņš pagāja, kamēr izdevās tikt pie Sim kartes. Samaksāju TurkCell ap 10€, lai gan biju lasījis, ka tūristiem esot īpaša par 2€... Viss plūst, viss mainās. Biju notēmējis uz Mehmetcik pilsētiņu, jo tā atrodas pieņemamā attālumā un tur ir arī pieņemamas cenas viesnīca - Celebi Garden hotel par 32€. Bet sanāca vēl labāk: kad uzklikšķināju uz Google Maps kartes, parādījās saraksts ar dažādu starpnieku piedāvājumiem, un tur Agoda piedavāja šo hoteli par 23€, turklāt, ar brokastīm! Grābu ciet. Kad atbraucu, nokļuvu patīkamā šokā - tik lielisks un plašs komplekss, ar ietilpīgiem numuriem, fenomenālu ainavu; apsēdos pie sava numuriņa 1. stāvā un nevarēju acis atraut no skaistās ainavas.
Kalimera ir grieķiski, bet, kā labrīt ir turciski? Günaydın! (Apskatījos Google Translate). Kad ieraudzīju brokastu galdu, sapratu, ka man te jāpaliek uz vismaz vēl vienu nakti... To ēdmaņu trauciņu bija kāds desmits, sapratu, ka visu nepievarēšu, tāpēc padalījos ar pāris izkāmējušiem kaķiem un vienu suni, kurš neprata ēst no rokas.
Bez manis brokastoja vēl arī divas vācietes. Sanāca, ka pabeidzām reizē, un es vienu, kura gāja mana numuriņa virzienā, uzrunāju. Galu galā norunājām minūtes 10-15, jo sākām par karu, krieviem. Dāma ap gadiem 50, un, kā tas laikam tipiski rietumniekiem, pārliecībā, ka slikts ir pūķins, bet krievu tauta gan ir laba. Mēģināju viņu pārliecināt, ka tā nav civilizēta nācija, bet gadsimtu garumā izselekcionēta necivilizēta masa, kas šai karā alkst likvidēt ukraiņus. Laikam nesanāca, bet sarunājām vēlāk turpināt.
