Atkal ar velo no Juglas uz Siguldu cauri mežiem
1 attēls • 17. okt 2022 18:25
Kā tik jaukā rudens dienā lai nebrauc ar velo? Nu nekādi.
15-16 grādi, saulains. Tik silts, ka pat velošortos nebija par vēsu. Tie pie viena bija arī jānotestē, jo ne reizes nav vilkti, un nepārbaudītu mantu "stiept" uz Vjetnamu, kurp drīz vedīs ceļš, nebūtu prāta darbs. Kad sāku braukt, telefonā ieslēdzu velo entuziastiem zināmo lietotni Strava, kas smuki rāda maršrutu, pa kuru pārviet...VairākKā tik jaukā rudens dienā lai nebrauc ar velo? Nu nekādi.
15-16 grādi, saulains. Tik silts, ka pat velošortos nebija par vēsu. Tie pie viena bija arī jānotestē, jo ne reizes nav vilkti, un nepārbaudītu mantu "stiept" uz Vjetnamu, kurp drīz vedīs ceļš, nebūtu prāta darbs. Kad sāku braukt, telefonā ieslēdzu velo entuziastiem zināmo lietotni Strava, kas smuki rāda maršrutu, pa kuru pārvietojies, pieveikto kilometrāžu, vidējo ātrumu. Tiku gandrīz līdz Siguldai, kad telefons pēkšņi izlādējās (tāpēc nepaguvu uzņemt vēl kādu bildi); laikam tā Strava tērē baterijas resursu daudz. Ka būtu problēmas ar bateriju, nebiju līdz šim manījis.
Braucu pa savu parasto maršrutu - no savas mājas Juglā pa veloceliņu uz Baltezeru, tad gar Gaujas kreiso krastu cauri Alderiem, Garkalni, Vangažiem, gar Gaujas labo krastu cauri Murjāņiem, Sunīšiem. Ievēroju, ka saliktas smukas jaunas ceļazīmes. Viena no tām Sunīšos rāda uz Siguldu. Hm, kāpēc ne? Mazliet gan bažījos, vai tik nav kājāmgājēju taka? Faktiski, tā varbūt arī ir, jo bija jābrauc pa diezgan stāvām koku sakņu izvagotām nogāzēm. Kad lapas sakritušas biezā slānī, tās saknes nevar redzēt, tāpēc ir slīdēšanas risks. Braucu uzmanīgi. Bet skaistums grūti aprakstāms, taka kā ar zelta paklāju izklāta, Gauja vizuļo cauri priedēm. Gaisā rūgtena trūdēt sākušo lapu smarža.
No zināmā kājāmgājēju tiltiņa iet celiņš uz Velnalas stāvvietu. Vells, bet stāvs un garš gan...Biju tuvu tam, lai kāptu nost no riteņa, tik grūti bija. Tomēr pratos kaunu. 🙂 Taka aizveda tālāk līdz pat trošu vagoniņa galapunktam Krimuldā.
Biju ieplānojis atpakaļ braukt ar vilcienu no Siguldas plkst.14.08. Neparedzētās maršruta izmaiņas prasīja gandrīz papildu stundu. Līdz ar to pie Gaujas tilta ierados tikai minūtes 5 pirms 14. Nākamais vilciens uz Rīgu tikai pēc 2 stundām... Bet nolēmu nestresot - kā būs, tā būs. Mierīgā garā sāku mīties Siguldas stāvajā un garajā kalnā. Augšā tiku 7 minūtēs (tagad ir vieglāk braukt, jo ir noflīzēta plata ietve un auto netraucē). Bez īpašas steigas sasniedzu staciju, vēl ar rezervi. Tradicionālās pusdienas Misterā Biskvītā gan šoreiz izpalika.
-
