Urdās un gruzd

Pārdegums pie siera
No dvēseles veļas un līp
Pie nogurušiem plakstiem
Kas dīvainā kārtā neaizkrīt.

Un visapnikums gruzd
Uz svaigi mazgātas ādas
Un gribas ko reibinošu
Nevis sajūtas tādas-nekādas.

Kā gribētos pamest it visu
Kas ikdienā mani māc
Un aizdoties kaut kur projām
Lai mani tas viss nepanāk.