Salīgas meitenes
Ieraujas azotē
Krokodilam negaršo
Mannā putra
Bērniņ, piedāvā
Kaķim zābakus
Vardes plati
Atkal smaida

Gurdums
Kā lietus līst
Manā vakarā
Sejā

Gaismas
Vienmuļi dej
Gar ielas malām
Bezizejā

Dzīve
Uz priekšu rit
Tik strauji un reizē
Rāmi

Sirds
Sitas un skaudri jūt
Tepat dzīvību tikpat kā
Nāvi.

Tik dīvaini just,
Ka lūzti
Zem paša savāktas
Nastas.

No vienas puses
Raudi,
No otras-
Pats vainīgs.

Pārdegums pie siera
No dvēseles veļas un līp
Pie nogurušiem plakstiem
Kas dīvainā kārtā neaizkrīt.

Un visapnikums gruzd
Uz svaigi mazgātas ādas
Un gribas ko reibinošu
Nevis sajūtas tādas-nekādas.

Kā gribētos pamest it visu
Kas ikdienā mani māc
Un aizdoties kaut kur projām
Lai mani tas viss nepanāk.

Lai arī kas notiks,
Gribu būt es Tava,
Vai saule, vai mēness,
Vai pielijusi grava.

Tik daudz ir bijis,
Tik maz abiem mums,
Ja arī nekas nebūs,
Mana sirds vēl ilgi skums..