Ziedi balta, ābelīte,
Novadiņa maliņā:
Vējiņš tavus baltus ziedus
Pār novadu putinās.
Ciemgaļu mežābele pasteigusies noziedēt un vēja pūsmā šūpoja sīkos zarus. Desmit soļu garā, atlūzušā žubura atvases ar katru gadu aug dižākas un skrien debesīs. Vairāk kā 333 gadus senais, savdabīgais dižkoks - Ciemgaļu mežābele - pārsteidz interesentus, tādēļ tiek dēvēts par brīnumkoku. Unikāls gadījums – atlūzušais zars iesakņojies un pēc ziediem dāvā ābolus.
Piekto gadu domubiedri organizēja dižkokam veltītu pasākumu “Ciemgaļu mežābeles performance”. Mērķis - saglabāt, iemūžināt daiļdarbos un popularizēt mūsu brīnumkoku. Šis ir vienīgais zināmais pasākums dabā, kuru rīko par godu dižkokam, atzīst dabas pētnieks Guntis Eniņš, Dabas aizsardzības pārvaldes bijušais darbinieks Andris Maisiņš un citi.
Liels paldies dzejniekam par dzejoli “Ciemgaļu mežābelei”, kuru iedvesmas brīdī viņš uzrakstīja pasākuma laikā. Tas bija neaizmirstams brīdis - pērkonam ducinot un melnajiem mākoņiem garām slīdot, Harijs lasīja tikko rakstītu dzejoli senajai mežābelei.
Pasākumā piedalījās vairāk kā trīsdesmit cilvēku, lai godinātu Ciemgaļu mežābeli. Daži pasākumā piedalījušies visos pasākumos, lielākā daļa – četros. Pasākuma burvība - katrs dalībnieks ir daļa no pasākuma ar savu ieguldījumu. No pirmā pasākuma kopā ar folkloras kopu “Nārbuļi” un tās vadītāju Alīdu Štromani dziedam un dancojam pie Ciemgaļu mežābeles. Ziepes ugunskura lielajā katlā vārījām pie “Ziepju darbnīca”, pirts lietas un citus lina darinājumus piedāvāja “Lina stāsts”, garšīgās Jūrkalnes maizes cepēji - un dalījās pieredzē par maizes cepšanu, pļavu rotājām ar rokdarbnieces tamborētām sedziņām kā baltiem ziediem, Anna Dintere izrādīja savas mammas simtgadīgos, apbrīnas vērtos rokdarbus, ar Ciemgaļu mežābeles žāvēto ābolu tēju cienāja , lauku olu uzkodas gatavoja Ārija un Visvaldis Brantevici, bija vienreizēja iespēja cienāties ar Jāņa Grīvīša alu, bet uz atvadām smaržoja Ainas Ozolas dāvātie puķu pušķīši.
Paldies Turlavas pagasta pārvaldei par transportu!
Prieks un paldies par kopā būšanu tuviem un tāliem Ciemgaļu mežābeles draugiem no Liepājas, Jūrkalnes, Kuldīgas, Laidiem, Jelgavas, Lažas, Padures un Turlavas!
Atvadoties no villainēs pušķotās Ciemgaļu mežābeles, zinu - nākošajā gadā zari būs kuplāki un ziedēs baltāk. Uz tikšanos 2020. gada 28. maijā (ceturtajā ceturtdienā)!
, turlavniece
29.05.2019.
Novadiņa maliņā:
Vējiņš tavus baltus ziedus
Pār novadu putinās.
Ciemgaļu mežābele pasteigusies noziedēt un vēja pūsmā šūpoja sīkos zarus. Desmit soļu garā, atlūzušā žubura atvases ar katru gadu aug dižākas un skrien debesīs. Vairāk kā 333 gadus senais, savdabīgais dižkoks - Ciemgaļu mežābele - pārsteidz interesentus, tādēļ tiek dēvēts par brīnumkoku. Unikāls gadījums – atlūzušais zars iesakņojies un pēc ziediem dāvā ābolus.
Piekto gadu domubiedri organizēja dižkokam veltītu pasākumu “Ciemgaļu mežābeles performance”. Mērķis - saglabāt, iemūžināt daiļdarbos un popularizēt mūsu brīnumkoku. Šis ir vienīgais zināmais pasākums dabā, kuru rīko par godu dižkokam, atzīst dabas pētnieks Guntis Eniņš, Dabas aizsardzības pārvaldes bijušais darbinieks Andris Maisiņš un citi.
Liels paldies dzejniekam par dzejoli “Ciemgaļu mežābelei”, kuru iedvesmas brīdī viņš uzrakstīja pasākuma laikā. Tas bija neaizmirstams brīdis - pērkonam ducinot un melnajiem mākoņiem garām slīdot, Harijs lasīja tikko rakstītu dzejoli senajai mežābelei.
Pasākumā piedalījās vairāk kā trīsdesmit cilvēku, lai godinātu Ciemgaļu mežābeli. Daži pasākumā piedalījušies visos pasākumos, lielākā daļa – četros. Pasākuma burvība - katrs dalībnieks ir daļa no pasākuma ar savu ieguldījumu. No pirmā pasākuma kopā ar folkloras kopu “Nārbuļi” un tās vadītāju Alīdu Štromani dziedam un dancojam pie Ciemgaļu mežābeles. Ziepes ugunskura lielajā katlā vārījām pie “Ziepju darbnīca”, pirts lietas un citus lina darinājumus piedāvāja “Lina stāsts”, garšīgās Jūrkalnes maizes cepēji - un dalījās pieredzē par maizes cepšanu, pļavu rotājām ar rokdarbnieces tamborētām sedziņām kā baltiem ziediem, Anna Dintere izrādīja savas mammas simtgadīgos, apbrīnas vērtos rokdarbus, ar Ciemgaļu mežābeles žāvēto ābolu tēju cienāja , lauku olu uzkodas gatavoja Ārija un Visvaldis Brantevici, bija vienreizēja iespēja cienāties ar Jāņa Grīvīša alu, bet uz atvadām smaržoja Ainas Ozolas dāvātie puķu pušķīši.
Paldies Turlavas pagasta pārvaldei par transportu!
Prieks un paldies par kopā būšanu tuviem un tāliem Ciemgaļu mežābeles draugiem no Liepājas, Jūrkalnes, Kuldīgas, Laidiem, Jelgavas, Lažas, Padures un Turlavas!
Atvadoties no villainēs pušķotās Ciemgaļu mežābeles, zinu - nākošajā gadā zari būs kuplāki un ziedēs baltāk. Uz tikšanos 2020. gada 28. maijā (ceturtajā ceturtdienā)!
, turlavniece
29.05.2019.
| ← iepriekšējā | 4. no 168 | nākamā → |
