11.diena. Perfekta diena. Visas ceļojuma dienas bija brīnišķīgas. Kāda ar savu slinkošanu un sauļošanos, kāda ar krāšņiem dabasskatiem, bet šī ar teicamu piedzīvojumu.

Līdz pulksten astoņiem mēs jau bijām sakravājuši mantas auto un uzreiz pēc brokastīm devāmies ceļā. Autobuss , kuram bijām nolēmuši sekot bija jau aizbraucis septiņos un nācās paļauties uz karti un manu atmiņu. Vairākus gadus atpakaļ man bija tas gods braukt pa šo upi , un tādēļ mēs nolēmām atrast raftinga centru paši. Līdz upei bija jābrauc apmēram simts km. Diena bija kā vienmēr saulaina un karsta. Koncentrējušies uz pareiza ceļa meklēšanu un iedrošinot viens otru , ka mūsu avantūra izdosies mēs traucamies uz Dalaman upi nepievēršot lielu uzmanību dabas skatiem un neskaitāmajiem ciematiem , kuriem izbraucam cauri.
Beidzot atmiņa un karte signalizēja , ka mums ir jāpamet lielceļš un jābrauc augšā kalnos. Izbraukuši cauri nelielam ciematiņam, mēs nobraucām no asvaltēta ceļa un…... Lasīt tālāk

12.diena. Melnās olivas. Šorīt tās bija perfektas. Katru rītu tās tika pasniegtas jebkurā vieta , kur bijām nakšņojuši, kā neatņemama brokastu sastāvdaļa un šorīt tās bija pašas, milzīgākās un sulīgākās.
Braucot ārā no Marmarisas mēs vēl uz brīdi apstājāmies un nedaudz uzkavējāmies pludmalē. Laiks bija apmācies un pludmale šķita drūma un pamesta. Šķiet , ka sezonas karstumā Marmarisa varētu būt patiešām jauka kūrorta pilsēta , bet šodien tā šķita drūma un neviesmīlīga. Nopriecājušies , ka laiks ir sabojājies tieši tanī dienā , kad pēc plāna, kurš nav plāns mēs arī gatavojāmies pamest Vidusjūras piekrasti , devāmies ceļā. Bija paredzēts nobraukt vairākus simtus kilometrus līdz Pamukalei un tad rīkoties pēc garastāvokļa un apstākļiem. Pēc divām dienām mums bija pasūtīts viesnīcas numurs Stambulā. Attiecīgi mums it kā vajadzētu kaut kur nobumbulēt dienu vai divas. Īsāk rakstot plāna, kā vienmēr īsti nebija.
Visu Vi…... Lasīt tālāk

Vēlējos pastāstīt par situāciju. Mūsu uzņēmums meklē jaunu darbinieku. Klientu menedzeri. Primārie pienākumi strādāt ar klientu, pārliecināt, motivet, noturēt, piesastīt, izzināt, komunicēt. Ievietojot attiecīgu darba sludinājumu sāk plūst C.V. straume.
Darbu meklē jauni un veci, ar pieredzi un bez, labu izglītību un vispār bez. No kopējo e pastu skaita ( 59 ) tikai 4 darba meklētāji uzskatīja par vajadzīgu pievienot vēstuli ar nelielu aprakstu par sevi. Pārejo e pastu saturs bija bez labdien un uzredzēšanos " meklēju darbu " "gribu strādāt" "c.v."un tā tālāk. Bieži vien vienkārši tukšas vēstules. Spriežot pēc atsūtītajiem c.v. vairākumam nav nojausmas , ko nozīme strādāt ar klientu Viņu pirmais klients esmu es kuru viņi mēģina pārliecinat, par savu profesionalitāti. Es nedaudz saskumis visiem interesentiem izsūtiju vēstuli ar lūgumu pamatot savu vēlēšanos strādāt par klientu menedzeri. Esmu sanēmis 2 vēstules. Visi c.v. ar pavadvēstulēm un 2 jaunās…... Lasīt tālāk

Melnais Kaķis – Zelta Cūka.

Vakar, ejot mājās no cirka, nolēmu nolēkt ar izpletni no stacijas pulksteņa, bet izrādījās, ka tur ir rinda. Uz lēcienu gan ar izpletni, gan bez tā, rindā stāvēja aptuveni 5 cilvēki. Drūzmēšanās bija tāpēc, ka rindā stāvošais pirmais lecējs, nenovelkot zābakus, nevarēja veikli novilkt savas lielās apakšbikses, kuras bija iecerējis izmantot izpletņa vietā. Apkārt esošie cilvēki kļuva arvien nepacietīgāki, bet pirmais lēcējs lēkādams uz vienas kājas nevainīgi smaidīja. Un tomēr apkārtējie izturējās saprotoši, jo nevienam jau nebija īsta izpletņa. Katram bija padomā savs izpletņa superaizvietotājs. Rindā stāvošais otrais lēcējs katrā rokā turēja pa “Stockman” maisiņam, cerēdams uz aerodinamisko brīnumu un mūsdienu politelēna izstrādājumu industrijas augstajiem sasniegumiem. Trešais lepni turēja milzīgu saulessargu, visticamāk nospertu Centrāltirgū kādai tomātu tantiņai. Ceturtais bija uzmontējis uz muguras iespaidīgu senlaicīgu gaisa ventilatoru. Šķiet, šis…... Lasīt tālāk

Šat tad apskatos sadaļu "parunāsim? "un tas, ko es te manu - man ārkārtīgi atgādina Latvijas hiphopu. Viena čīkstēšana un blatošana un šajā sakarā es vēlētos vērst jūsu uzmanību, ka patiesībā dzīve iet uz augšu. Es savu paziņu lokā nepazīstu nevienu, kuram patreiz klātos plānāk , kā gadus 5 -10 vai 20 atpakaļ. Nu patīk mums uzsvērt mēslus un nesmukumus, bet tomēr cik daudz laba ir!. Ko tur runāt par seniem laikiem. Paņemiet savu dzīvi kaut vai gadus 2 atpakaļ un godīgi pasakiet kuram tagad klājas plānāk. Es nerunāju par tiem, kam ir problēmas ar alkoholu vai garšo kādi labumi. Vārdu sakot Dzīve ir skaista. Viss notiekas. Dzīves līmenis mums nenoliedzami paaugstinās. Ar laiku sakārtosies normālas darba attiecības starp darba devējiem un darbiniekiem. Attiecīgi sociālās garantijas. Politiķi vienmēr ir bijuši dīvaini un merkantīli tipiņi, tā kā par to nav ko satraukties.Tomēr līdz šim bāžot pilnas kabatas sev pašiem ir atraduši laiku darīt ko labu arī valstij un nav iemesl…... Lasīt tālāk