Vilcene

Vilcenes skatiens glāsmains ne ļauns,
Savu bērnu pie krūtīm kļauj,
Sievietei kurai atņemts ir viss,
Kuru baumu mēles vēl pļauj.

Brīža sabrukums, bezcerība, elsas,
Mazais bērniņš neatļauj mirt.
Padoties, nesabrukt pasaules priekšā,
Kura sejā ņirdzīgi smīn.

Izgrieztas krūtis, apņēmība skatienā
Pamodies pirmatnējas vilcenes spīts,
Aizsargāt bērnu, aizsargāt sevi,
Pat ja ticības ogles jau plēn.

Vilcens skatiens pasaulē ejot,
Karalienes stāja, žilbinošs smaids,
Neļaujot baumu ļaunajām mēlēm,
Sevi un bērnu kā nezāli pļaut.

Vienatnes vakars, bērniņš pie krūtīm,
Vilcenes maigums un mātes piens.
Pārdomas, asaras slēptās un elsas,
Bet par to nezinās vairāk neviens.
/Egils Dambis/