Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Tautas teika

        Kad Bauskas pils mūrēta, tai nav varēts viens stūris uzmūrēt. Kas sausā laikā uzmūrēts, tas slapjā laikā, kad lietus lijis, nogruvis. Teicis kāds, ka pili esot Velns apstājis un gribot dzīvu dvēseli. Mūrnieki nosprieduši, ka jāiemūrē tas, kurš pirmais no rīta pilij garām ies. No rīta gājusi kāda saimniece garām pilij uz Bausku iepirkties, un pa priekšu skrējis tai suns. Mūrnieki suni tad arī iemūrējuši pils mūrī. Par to Velns ļoti saskaities, jo domājis, ka viņu zobojot, dodami suņa dvēseli, bet ne cilvēka. Tas tūliņ izlēcis no pils mūra un pazudis. No tā laika vairs pils stūris neesot gruvis, jo Velns nu bijis ārā. Tikai tagad esmot dzirdams katru nakti Bauskas pils mūros žēls suņa kauciens.
          Līdz ar Velna pazušanu ir cēlies sakāmvārds, ko lieto Bauskas apkārtnē: «Nozuda kā Bauskas Velns».