Alūksnes ezera lielākajā salā — Pilssalā — skatienu piesaista no milzīgiem laukakmeņiem būvētās fortifikācijas tipa cietokšņa drupas, liecinot par 1342. gadā Livonijas ordeņa laikā celtās pils varenību.
Pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, 25. martā, tad radies vāciskais nosaukums — Marienburga (Marienburg). Tā bijusi varenākais cietoksnis Livonijas ordeņa teritorijas austrumu daļā. Alūksnieši joprojām piemin meiteni Mariju, kura it kā tikusi iemūrēta vienā no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan par Marijas salu.
Pils apbūve, atrastās senlietas un keramika liecina, ka tās dienvidu pagalmā atradušās no koka celtas kalpotāju, amatnieku un kareivju mītnes. Pretī torņa ieejai bijusi šaura, neapbūvēta ceļa josla, kurai abās pusēs atradušās dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas — maltuve, klētis, darbnīcas, staļļi, kā arī garnizona mītnes.
Ziemeļu kara laikā 1702. gada augustā pili ielenca krievu karaspēks ģenerāļa feldmaršala Borisa Šeremetjeva (Борис Шереметьев) vadībā. Pēc desmit dienu ilgas pretošanās zviedri nepadevās un cietoksni uzspridzināja, bet krievi, gribēdami atriebties, nodedzināja Alūksni. Pilsētas iemītnieki un aizstāvji tika saņemti gūstā, un daļu no viņiem aizveda uz Maskavu. Pēc šiem notikumiem cietoksnis savā agrākajā varenībā nav atjaunots.
Šobrīd pilsdrupas ir iecienīta tūrisma un atpūtas vieta. Uz Pilssalu ved koka tilts, kas atjaunots 2007. gadā.
Alūksnes pils
