Atsauksmes par Daces Judinas jaunāko romānu "Dīvainais Līgovakars" 

Pieveru acis un esmu Pūču salas vecajā namā... Viss tik īsts un patiess! Gribas, lai dzīve risinās šajā Aizspogulijā, nevis tur, kur beidzas romāns un jāatver acis. Nebrīnos, ka Anna Elizabete dzīvo savā lauku mājā un tur savu vietu radusi arī viņas komanda. Dace ir uztvērusi kādu stīgu - cik ļoti radošs un domās brīvs cilvēks vēlas izrauties no pilsētas, lai dzīvotu tur, kur viss ir daudz īstāks. Daudz īstāki ir arī autores attēlotie mūsu tautas traģiskie likteņnotikumi. 
Šo grāmatu es glabāšu.. Kad mana meita bursies sausajās skolas vēstures mācību vielas lappusēs, došu lasīt, lai arī viņa uz brīdi nokļūst tur, kur nav atdalīta pagātne un tagadne, bet ir īsti, stipri cilvēki.

Žurnāliste Zanda Bērziņa – Radziņa

Ļoti aizraujoša grāmata. Tā ievilka sevī, pārnesa mani laikā un vietā, aicinot iztēloties gan Pūču salu, gan notikumus, gan cilvēkus un viņu pārdzīvojumus. Esmu lasījusi arī iepriekšējo grāmatu – „Tase melnas kafijas”, tāpēc tagad jutos atbraukusi ciemos pie seniem draugiem, paziņām svinēt Līgo vakaru un izdzert tasi melnas kafijas, ko pagatavojusi Elizabete vai Ģirts. 
Šis romāns, manuprāt, ir īpašs - pa īstam dziļš. Dziļa doma, dziļas jūtas, seni notikumi, skarba sasaiste ar mūsdienām. Tiek skartas tādas jūtu stīgas, kādas ne katrs uzdrošinātos skart. Brīžiem izjutu bailes un jautāju sev – vai vajag? Domāju par savu, savu vecāku, vecvecāku dzīvi, par to, kā ir tagad, kā bija toreiz... Aizkustināja romānā atspoguļotais mīlestības pavediens – tik trausls, tik nevainīgs, rupjas rokas pārrauts, tomēr atkal sasiets –, liekot nobirt asarām, tādām karstām un īstām. 

Ginta Logina, sabiedrisko attiecību speciāliste

Grāmatu lasīt viegli – interese neatslābst ne mirkli. Man ļoti patīk valoda – tā ir bagāta, ar asprātīgiem dialogiem, katram varonim - sava individualitāte. Ar skopiem līdzekļiem panākts labs efekts. Un ir labi, ka par šiem notikumiem (1940. gads, nedaudz pirms un pēc tam) tiek runāts detektīvžanra darbā. Tās ir grāmatas, ko cilvēki labprāt lasa, cerot uz kaut ko „vieglu”, bet šinī gadījumā gūst vielu pārdomām. Vismaz tie, kas nav savas smadzenes noglabājuši pieputējušā plauktiņā. 

Andra Čaupale, krustvārdu mīklu speciāliste