Seskiem pēc kastrācijas nepieaug svars. Tieši pretēji – svars samazinās.

Seski smird meklēšanās laikā. Pēc kastrācijas nepatīkamās smakas vairs nav.

90% gadījumu sesku mātītes pašas nespēj pārtraukt meklēšanos, ir jāveic hormonu injekcijas – pretējā gadījumā meklēšanās var beigties ar nāvi.

Labu seska zobu un mutes veselību var uzturēt, regulāri dodot grauzt jēlus vistu kakliņus vai kaltējumus.

Lai pasargātu seska zobus no salaušanas, būra restēm ir jābūt vertikālām, nevis horizontālām!

Seska nagi ir jāgriež aptuveni vienu reizi divās nedēļās, pakaļkājām nagi aug lēnāk nekā priekškājām.

Spalvas maiņas laikā ir jālieto pasta, kas palīdz izvadīt spalvas, ko sesks salaizījies (lai nenosprostotu zarnu traktu).

Seskam vienmēr jābūt pieejamai kvalitatīvai sausajai barībai, bļoda nekad nedrīkst būt tukša – ja sesks nevar paēst tad, kad viņam to gribas, tiek bojātas tā aknas.

Seski nokārtojas daudz biežāk nekā citi mājdzīvnieki – uzreiz pēc katras pamošanās un divu stundu laikā pēc katras ēdienreizes.

Seska zarnas ir tikai ~4 mm resnas.

Seska organisms nespēj pārstrādāt augļus un dārzeņus, tie sasprūst zarnās, un sekas var būt letālas.

Seskiem piemērota ir vienveidīga barība, ēdienkartes dažādošana izraisa gremošanas traucējumus.

Seski ir vienīgie mājdzīvnieki, kuriem bez mikroskopa nevar noteikt ausu ērces esamību.

Seski kož cilvēkiem, ja jūt to bailes, – tādējādi izrādot savu pārākumu.

Seski ir ļoti uzņēmīgi pret cilvēku slimībām – vēdera vīrusiem, gripu, saaukstēšanos u. tml. Slimam cilvēkam ir jāizvairās no kontakta ar seskiem.