3 attēli • 17. jan 2019 16:46
Apmēram divus kilometrus no Ķekavas centra atrodas pundurtrušu audzētava „Ozolītes”. Patlaban tajā ir vairāk nekā 70 vaislas dzīvnieku. Ikviens interesents „Ozolītēs”, kā arī „Zoocentra” veikalos, kas atrodas ļoti daudzās Latvijas vietās (Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un citur) var iegādāties pundurtrušus, kurus turēt dzīvoklī, mājā vai laukā speciālā nožogojumā.
Visi ar ciltsrak...VairākApmēram divus kilometrus no Ķekavas centra atrodas pundurtrušu audzētava „Ozolītes”. Patlaban tajā ir vairāk nekā 70 vaislas dzīvnieku. Ikviens interesents „Ozolītēs”, kā arī „Zoocentra” veikalos, kas atrodas ļoti daudzās Latvijas vietās (Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Siguldā un citur) var iegādāties pundurtrušus, kurus turēt dzīvoklī, mājā vai laukā speciālā nožogojumā.
Visi ar ciltsrakstiem
„Pēc profesijas esmu bērnu ārste, bet, tā kā dažādu dzīves problēmu dēļ šajā amatā strādāt vairs nespēju, sāku gudrot, ko varētu pasākt un kā pelnīt naudu mājas apstākļos,” stāsta „Ozolīšu” saimniece Ina Ladiga. „Tā kā man vienmēr mīļi ir bijuši dzīvnieki, izdomāju kļūt par individuālā darba veicēju un audzēt trušus. Tā viss sākās. Mums ir nevis gaļas, bet pundurtruši, kas tiek audzēti, lai tos pārdotu kā mājas mīluļus vai zooveikaliem. Visi ir šķirnes dzīvnieki – ar ciltsrakstiem, un, ja cilvēkus interesē, katram trusim varu izsniegt dokumentus, ne velti no „Ozolītēm” tos iegādājas pat Igaunijas un Lietuvas audzētavas. Tāpat „Ozolītēs” dzimušos pundurtrušus var redzēt vairākos mini zoodārzos dažādās Latvijas vietās, kur viņi dzīvo voljēros. Sākumā bija doma turēt arī lielos trušus, lai realizētu ne vien gaļu, bet arī ādu. Tā arī darījām, taču, tā kā neviens no savējiem negribēja audzētavas trušus nokaut, jo tie bija kļuvuši pārāk mīļi, man ienāca prātā doma par pundurtrušu audzēšanu.”
Gan ar nokarenām, gan stāvām austiņām
Pēc Inas Ladigas teiktā, pundurtruši ir divu lielumu – visiem ir noteikti šķirnes standarti. Tie, kas ir ar spicām austiņām, drīkst izaugt līdz 1,5 kilogramiem, bet ar nokarenām – līdz 2 kilogramiem. „Esmu piedalījusies dažādās izstādēs, kur truši tika vērtēti,” uzsver Ina. „Man mājās atrodas visdažādākie kausi, kurus esmu ieguvusi par saviem pundurtrušiem. Pundurtruši pieaugušo vecumā nedrīkst pārsniegt noteiktu svaru, tāpēc ir labi tos pirkt nevis veikalā, bet audzētavā, jo šeit var redzēt viņu vecākus – tēvu un māti. Turklāt audzētavās atbild par to, ko piedāvā, – šeit nebūs tā, ka, nopērkot pundurtrusīti, tas pēc tam izaugs pārāk liels, kā tas var būt ar veikalā iegūtu nezināmas izcelsmes dzīvnieku. Iegādājoties „Ozolītēs” pundurtrusi, jaunajiem saimniekiem es dodu līdzi nelielu pamācību tā kopšanā, lai cilvēks pirmajā brīdī nepieļautu kļūdas, pareizi trusi barotu, padzirdītu. Ir bijuši gadījumi, kad dzīvnieku atved mājās, visi par viņu priecājas, bet tajā pašā laikā aizmirst iedot padzerties. Pamācībā ir arī rakstīts, kad trusis ir dzimis un kad – vakcinēts. Visi pundurtruši, kurus laižu tautās, noteikti ir saņēmuši pirmo vakcīnu pret miksomatozi. Turpmāk saimniekiem pašiem jārūpējas par to, lai ik pavasari viņu mīlulis tiktu potēts pret šo slimību. Ģenētiski pundurtrusis tāpat kā suns vai kaķis izaug atbilstoši savai šķirnei. Četru mēnešu laikā pundurtrusis ļoti ātri sasniedz savu lielumu un pārstāj augt. Protams, arī pundurtrušiem ir tendence uz apaļumu, sevišķi meitenēm. Ja tas tā ir, jāskatās, lai dzīvnieks pietiekamā daudzumā ēstu sienu. Esmu runājusi ar saimniekiem, un viņi atzinušies, ka trusis tā ir izlutināts, ka vairs nezina, ko un kā viņš ēdīs, un sienu neēd nemaz. Tad es iesaku uz nakti atstāt viņam tikai sienu un ūdeni. Trusim ēst gribēsies, jo viņam tas jādara visu laiku, tāpēc viņš noteikti ēdīs sienu.” Runājot par šķirnēm, Ina Ladiga stāsta, ka patlaban visvairāk ir siāmas pundurauntrušu – tie ļoti patīk apmeklētājiem, līdz ar to ir pieprasīti. Tāpat ir sarkanais pundurauntrusis un Tīringas pundurauntrusis – tie visi ir ar austiņām uz leju. Savukārt ar stāvajām ausīm „Ozolītes” piedāvā pundurreksus dažādās krāsās (vārds „rekss” nozīmē, ka trusim ir īsa, mīksta spalva, tāda kā „dzīvais samts” – šādus dzīvniekus ir patīkami glaudīt). No šķirnēm ir arī baltais hermelīns ar zilām acīm un hotocs jeb balts ar tādām kā uzkrāsotām acīm – ap tām ir melna svītra. Ir arī sarkanie – kaut arī tie ir rudā krāsā, oficiāli tos sauc par sarkanajiem.
Pašrocīgi braukt nevajag Ja kāds vēlas pats atbraukt un iegādāties pundurtrušus, viņš var nemeklēt mājas nosaukumu „Ozolītes”, jo tādu Ķekavas pusē nav. Pašrocīgi braukt nevajag – viss jāsarunā iepriekš, zvanot Inai Ladigai pa tālruni 26003325. Audzētavā var nopirkt arī mājās gatavotus trušu būrus.
Privātā pundurtrušu audzētava „Ozolītes” pastāv no 2004./2005. gada, kad kvalitatīvu mazuļu audzēšanai tika ievesti šķirnes dzīvnieki no izstādēm Čehijā un Vācijā (no Leipcigas – 2006., no Brēmenes – 2007. gadā), kā arī 20015. gadā – no Francijas. Rīgas Jaunajā teātrī bija izrāde „Tēvocis Vaņa”, kurā piedalījās „Ozolīšu” truši. Viņi atradās uz skatuves, un var teikt, ka bija aktieri.
Ilona Noriete
