3 attēli • 17. jan 2019 16:06
Sācies rudens, un uz mēģinājumiem atkal sanāk dažādi Ķekavas novada kolektīvi, arī sieviešu koris „Magone”. Tā aizsākums meklējams pirms diviem gadiem septembrī, kad nelielu afiša pie Katlakalna tautas nama vēstīja: „Ja esi dziedāt griboša un varoša un spēj noticēt sapnim, ka no dziedošas interešu grupas var izaugt sieviešu koris, nāc uz tikšanos!” Kāpēc gan ne, tā nodomāja 24 dāmas, kas ieradās,...VairākSācies rudens, un uz mēģinājumiem atkal sanāk dažādi Ķekavas novada kolektīvi, arī sieviešu koris „Magone”. Tā aizsākums meklējams pirms diviem gadiem septembrī, kad nelielu afiša pie Katlakalna tautas nama vēstīja: „Ja esi dziedāt griboša un varoša un spēj noticēt sapnim, ka no dziedošas interešu grupas var izaugt sieviešu koris, nāc uz tikšanos!” Kāpēc gan ne, tā nodomāja 24 dāmas, kas ieradās, iepazinās, sasmaidījās un sāka dziedāt sieviešu korī, kas tagad sevi dēvē par „Magoni”.
No Madonas puses līdz Katlakalnam
Kora „Magone” dibinātāja, mākslinieciskā vadītāja un diriģente ir Baiba Āboliņa-Smirnova. Savulaik viņa beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju – ieguvusi diplomu kordiriģēšanas specialitātē. Pēcāk 16 gadus vadījusi sieviešu kori „Jūsma” Madonas novada Mētrienā. „Pati esmu no Mētrienas,” uzsver Baiba Āboliņa-Smirnova. „Tolaik mana mamma bija vietējā kultūras nama vadītāja. Kad biju pirmā kursa studente un mācījos par kordiriģenti, viņai radās ideja, ka Mētrienā vajadzētu kori. Tā tapa „Jūsma”. Tolaik dzīvoju gan Rīgā, gan tās tuvumā, tāpēc man visu laiku nācās braukāt šo nebūt ne mazo ceļa gabalu. „Jūsmu” man izdevās attīstīt par diezgan labu kori – starp sieviešu koriem bijām ieguvušas pat 7. vietu valstī. Tad man piedzima viens, pēc tam – otrs bērns, un arvien grūtāk kļuva izbraukāt uz Mētrienu, tāpēc kori pametu. Man bija ļoti skumji šķirties no sava kolektīva. Divus trīs gadus mana dzīve ar koriem nebija saistīta. Tad pamazām kā diriģente sāku izpalīdzēt te vienam, te otram kolektīvam. Tolaik ar ģimeni bijām pārcēlušies uz Katlakalnu. Māsa, kura dzīvo mums pavisam kaimiņos (mums ir tā saucamā dvīņu māja) un savulaik bija dziedājusi „Jūsmā”, ieminējās, ka man noteikti atkal vajadzētu izveidot savu kolektīvu un ka par to runāt jāiet pie Katlakalna tautas nama vadītājas Aijas Vitmanes. Tā arī izdarījām, un tapa Katlakalna Tautas nama koris „Magone”.” Pēc Baibas Āboliņas-Smirnovas vārdiem, Katlakalna Tautas nama vadītāja sākumā necerēja, ka varētu sanākt koris, domājusi, ka būs dziedāt gribošu meiteņu un sieviešu interešu grupa. Tā kā pirmajā reizē ieradās 24 dāmas, bija skaidrs, ka tas būs koris. Mazāk dziedātāju ne brīdi neesot bijis – sastāvs tikai audzis. Šogad Dziesmu svētkos „Magoni” pārstāvēja jau 43 dalībnieces. Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā pirmsskolas izglītības iestādē „Bitīte”. Pirmdienās vairāk ir dziedāšana pa balsu grupām un individuālās nodarbības, savukārt trešdienās – kopīgi mēģinājumi. Šogad korim pievienojusies arī vokālā pasniedzēja. „Vairāk nekā puse kora dalībnieču ir Ķekavas novada iedzīvotājas,” atzīmē kora mākslinieciskā vadītāja. „Tāpat ir meitenes un dāmas no Rīgas, Olaines, pat Jelgavas un Ikšķiles. Pirmajā gadā mēs akcentu vairāk likām uz Dziesmu svētku repertuāra apgūšanu, jo mūsu mērķis bija iziet skati un tikt uz lielajiem dziedāšanas svētkiem. Šo to apguvām arī papildus – gan tautasdziesmas, gan kaut ko no populārās mūzikas. Tā kā piedalījāmies Baznīcu naktī, mūsu repertuārā ir arī garīgās dziesmas. Pērn Ziemassvētkos sadarbībā ar Katlakalna tautas nama bērnu vokālo ansambli „Lai skan” iestudējām izrādi – pasaku. Mēs bijām gan aktieri, gan dziedātāji. Katrs kolektīvs izpildīja savu repertuāru, bet bija arī dažas kopīgas dziesmas. Īpaši gribu akcentēt kopības izjūtu, ko izbaudījām Dziesmu svētku laikā, tāpat bija ļoti daudz pozitīvu emociju. Dziesmu svētki šogad tiešām bija skaisti un izdevušies. Gājienā mēs knapi paspējām ievilkt elpu, lai atbildētu visiem ielu malās stāvošajiem uz saucieniem un komplimentiem.”
Dzird tikai labus vārdus
Uz jautājumu, ko mākslinieciskā vadītāja dzirdējusi par savu kori, viņa atbild: „Nācies uzklausīt ļoti daudz labu vārdu, kaut vai par izaugsmes tempu – koris ātri attīstījies līdz klausāmam dziedāšanas līmenim. Arī par vienotību, mūsu draudzīgumu un radošumu. Tāpat par vizuālo izskatu, proti, tērpiem, karogu un logo. Šajā ziņā mums palīdzēja māksliniece Daiga Latkovska no Jelgavas. Neilgajā pastāvēšanas laikā esam jau uzstājušās Austrijā un Itālijā, kur tikāmies ar vietējiem latviešu koriem – arī tur par skaņdarbu izpildījumu dzirdējām labas atsauksmes, tāpat tika atzīmēts „Magones” sirsnīgums un atraktivitāte.” Pašās septembra beigās sieviešu koris „Magone” brauks uz Lietuvu, kur dziedās vietējā baznīcā. Turpmākie plāni saistīti ar gatavošanos Valsts svētku koncertam un Ziemassvētku pasākumiem. Koris apsver arī ārzemju braucienu iespējas. Savukārt nākamā gada vasarā koris būtu gribējis doties uz Kanādu, kur no 4. līdz 7. jūlijam norisināsies latviešu dziesmu svētki, taču šī iecere droši vien paliks tikai sapnis, jo biļešu iegāde, visticamāk, nebūs pa kabatai.
Ilona Noriete
