3 attēli • 17. jan 2019 15:46
Daudziem Ķekavas pusē, Rīgā un arī citviet Latvijā dzīvojošiem pirtsmīļiem nav svešs Olitas Puriņas vārds. Viņa dzied folkloras kopā „Dāre”, organizē latviskās dzīvesziņas lekciju ciklu „Latvietim būt”, savukārt savā pirtiņā Daugmalē piedāvā pēršanos un dažādus pirts rituālus. Kā pati saka – pirts baudījumus. To dara, izmantojot vietējos mežos un pļavās pašas lasītas un sietas pirtsslotas, no augi...VairākDaudziem Ķekavas pusē, Rīgā un arī citviet Latvijā dzīvojošiem pirtsmīļiem nav svešs Olitas Puriņas vārds. Viņa dzied folkloras kopā „Dāre”, organizē latviskās dzīvesziņas lekciju ciklu „Latvietim būt”, savukārt savā pirtiņā Daugmalē piedāvā pēršanos un dažādus pirts rituālus. Kā pati saka – pirts baudījumus. To dara, izmantojot vietējos mežos un pļavās pašas lasītas un sietas pirtsslotas, no augiem pagatavotus skrubjus, apguldot pērties gribētājus skaistos, ziedu rotātos „paladziņos”, kā arī vienmēr dziedot tautasdziesmas.
Stādu un ziedu audzēšanu nomaina pret pirti
Pirtniece Olita Puriņa Daugmalē dzīvo teju ceturtdaļgadsimtu, bet kopumā Ķekavas novadā – jau 46 gadus, jo dzimusi un augusi Baložos. „Savulaik esmu pabeigusi tagadējo Bulduru Dārzkopības vidusskolu, pēc izglītības esmu rūpnieciskās puķkopības meistare – agronome. Savukārt Juridiskajā koledžā ieguvu jurista palīga diplomu,” stāstījumu par sevi sāk Olita Puriņa. „Pirms 24 gadiem mēs ar vīru nopirkām māju Daugmalē, jo gribējām dzīvot laukos. Pirmos desmit gadus ļoti intensīvi audzējām dārzeņus 3 ha platībā – pārsvarā burkānus, tāpat kāpostus, kurus paši arī skābējām. Paši braucām uz tirgu un pārdevām. Tad es pārkvalificējos uz ziediem – sākumā uz puķu stādiem, bet pēdējos piecus gadus nodarbojos arī ar griezto ziedu, piemēram, gladiolu, liliju, audzēšanu. Gladiolas vien man auga pushektāra platībā. Ar sīpolu pavairošanu gan nenodarbojos – tos iepirku no Holandes. Liekot šos sīpolus zemē, audzēju grieztos ziedus. Stāstu to pagātnes formā, jo pašlaik ziedus vairs neaudzēju, strādāju tikai pirtī.”
Kādu brīdi būs jāpagaida
Tikt pie Olitas Puriņas uz pirti nebūt nav vienkārši – jāgaida rindā. Tomēr tas ir tā vērts, jo katrs klients viņai esot īpašs, līdz ar to tiek īpaši lutināts. Ierasts domāt, ka pirts ir pēcpusdienas vai vakara notikums. Pie Olitas pirtī iešana ir jāieplāno no rīta. Parasti pirts baudījumu laiks pie viņas sākas pulksten 10-11, jo tad būs vēl pēcpusdiena un vakars, lai atpūstos. Pirts baudījums ir liela fiziska slodze visam ķermenim, kā tāds labs maratoniņš, pēc kura ir jāļauj ķermenim atpūsties. Ja pirts tiek pabeigta vēlu vakarā un ja otrajā dienā ir jāiet uz darbu, tad darba diena var izvērsties visai grūta.
Pirts psihologa vietā
„Tad, kad ir ļoti lielas stresa situācijas, pirts palīdz nomierināties un saprast, kā tās risināt,” apgalvo Olita Puriņa. „Man nav ne psihologa, ne psihiatra izglītības, tāpēc nevaru teikt, ka nodarbojos ar psihoterapiju. Pirts ir pirts – tajā var risināt sarunu, izkratīt sirdi, tāpēc cilvēkam kļūst vieglāk, viņš gūst atziņas. Pirtī viss ļoti labi sakārtojas,” stāsta Olita. „Varbūt dažreiz neapzināti, bet pārsvarā uz pirti cilvēki iet attīrīties, kad no smaga darba jūtas paguruši. Pirtī visi orgāni atpūšas, caur ādu tiek attīrīta miesa.” Pirts rituāli, kuros skan tautasdziesmas, nav atsevišķs pakalpojums. Olita vienkārši tā strādā – visu laiku dziedot latviešu tautasdziesmas, kuru viņas krājumā ir gana daudz. „ Parasti cilvēkus brīdinu – ja viņiem nepatīk, kā es dziedu, lai pasaka. Es varu strādāt arī klusējot. Līdz šim man neviens nav teicis, lai es nedziedātu. Acīmredzot daru to tīri labi.”
Lekciju cikls „Latvietim būt”
Rudenī Daugmales multifunkcionālajā centrā Olitai vēl paredzētas trīs lekcijas no cikla „Latvietim būt”. „Nevaru pateikt, vai es šogad turpināšu vai paņemšu uz kādu brītiņu pauzi. Jā, bet folkloras kopā „Dāre” es dziedu un mazajiem bērniņiem, kuri nāk pie manis uz pirtīžām, bieži rīkoju arī krustabas,” teic Olita Puriņa. „Es dzīvoju viducī starp diviem pilskalniem – starp Daugmales un Sakaiņu. Kad novelk taisnu līniju, iznāk tieši pa vidu. Daugmale – tā ir Latvijai vēsturiski nozīmīga vieta Latvijai, manuprāt, patlaban nenovērtēta, bet viss ir mūsu rokās. Jāiet tikai uz priekšu un jādara – es dzīvoju pēc latviskās dzīvesziņas principiem. Mēs svinam astoņus gadskārtu svētkus. Proti, gan lielos „stāvjus” – Lielo dienu, Jāņus, Mazo dienu, Ziemassvētku, gan mazos „griežus” – Meteņus, Ūsiņus, Māras un Mārtiņus. Kā es saku, dzīvoju pēc Saules un Saules kalendāra. Īsti astroloģiskās prognozes, kas balstītas tikai uz Mēnesi, man ne visai patīk, jo mēs dzīvojam PASAULĒ, nevis pamēnesī. Ļoti svarīgi ir dzīvot pa Saulei. Vasarā – zelta jeb spēka laikā – cītīgi jāstrādā, intensīvi jādarbojas, ziemā sidraba jeb zināšanu laikā – jāmācās.”
Ilona Noriete
