4 attēli • 17. jan 2019 14:56
Tiem Ķekavas pusē dzīvojošajiem, kuri vēlas padziļināti apgūt angļu valodu, nav jāmēro ceļš uz galvaspilsētu. Ķekavas novadā šādu iespēju piedāvā angļu valodas pasniedzēja Marika Apsāne. Otra Marikas nodarbošanās ir, tā saucamais skrapbukings, kas no angļu valodas (scrap – izgriezums un book grāmata) burtiskā tulkojumā nozīmē „grāmata no izgriezumiem”. Marikas gadījumā tā ir dažādu atmiņas priekšm...VairākTiem Ķekavas pusē dzīvojošajiem, kuri vēlas padziļināti apgūt angļu valodu, nav jāmēro ceļš uz galvaspilsētu. Ķekavas novadā šādu iespēju piedāvā angļu valodas pasniedzēja Marika Apsāne. Otra Marikas nodarbošanās ir, tā saucamais skrapbukings, kas no angļu valodas (scrap – izgriezums un book grāmata) burtiskā tulkojumā nozīmē „grāmata no izgriezumiem”. Marikas gadījumā tā ir dažādu atmiņas priekšmetu, tajā skaitā apsveikuma kartīšu un rāmīšu veidošana no papīra.
Jo vairāk valodu cilvēks zina, jo viņš ir bagātāks
Kaut arī Marikai ir profesionālā bakalaura diploms uzņēmējdarbības vadībā, kopš bērnības viņu saistījušas valodas. Kā viņa pati saka, iespējams, tas tālab, ka viņa uzaugusi bilingvālā ģimenē – Marikas māte ir latviete, bet tēvs – krievs. Šādās ģimenēs augušiem bērniem parasti viegli padodas svešvalodas, zemapziņas līmenī viņi ir atvērtāki pret citām kultūrām – tā ir unikāla īpašība, kas piemīt daudziem Latvijā dzimušajiem. „Esmu angļu valodas pasniedzēja – strādāju gan individuāli, gan ar grupām, kā arī ar uzņēmumu vadītājiem un viņu darbiniekiem, bet mana galvenā specializācija ir kursi pieaugušajiem,” stāstījumu par sevi un savu nodarbošanos sāk Marika Apsāne. „Šī gada aprīlī veiksmīgi noslēdzās manis organizētie kursi Baložos, kurus apmeklēja ne vien ķekavieši, bet arī rīdzinieki. Man prieks par to, ka sasniedzām labus rezultātus.Vēlos, lai šādas apmācības būtu pieejamas ne vien Baložos, bet arī Katlakalnā un Ķekavā, jo zinu, ka angļu valoda ir pieprasīta, bet Ķekavas novadā to apgūt, apmeklējot speciālus kursus, nevar. Un man gribētos spert pirmos soļus šajā virzienā. Šobrīd meklēju sadarbības partnerus un telpas mūsu novadā. Lai nokomplektētu grupu, jābūt vismaz četriem studentiem. Standarta kursu ilgums ir trīs mēneši, nodarbības notiek divas reizes nedēļā. Adaptēto mācību grāmatu izmantošana veido ne vairāk par 20% no izmantotajiem materiāliem, pārējie 80% ir autentiskie teksti, raksti no laikrakstiem vai interneta, video, dziesmas, intervijas u.c., kas domātas angliski runājošai publikai. Piekrītu – lai apgūtu vielu šajā līmenī, studentam ir jāpieliek krietni lielākas pūles, jāattin videoieraksts atpakaļ vismaz 3‒4 reizes, ar vārdnīcu jādraudzējas vismaz divas stundas nedēļā, tad arī rezultāti neliks vilties, jo studenti tiek sagatavoti reālai komunikācijai ar ārzemniekiem un veiksmīgi lietos iegūtās zināšanas aiz klases durvīm. Pieteikties apmācībām var Facebook lapā, sameklējot „Skolotāja Marika Apsāne”.” Uz jautājumu, kālab Marikai radusies doma par šādu kursu organizēšanu, viņa atbild: „Angļu valoda ir mana lielā kaislība kopš skolas sola, bet, lai pilnībā pievērstos savam aicinājumam, bija jāpaiet laikam, man bija jānomaina vairākas darbavietas, jānodibina ģimene, jāpaceļo pa pasauli. Pieteicos ESF stipendijai un mācībām angļu skolotāju programmā Īrijā Cork English College, sāku pētīt starptautiski atzītu valodu apguves ekspertu – 7–15 valodās runājošo poliglotu pieredzi un viņu izmantotās progresīvās valodas apgūšanas metodes, piemēram, neirolingvistisku. Neirolingvistika ir vēl salīdzinoši jauna zinātne, kas radusies 20. gs. 70. gados ASV. Tā apvieno tādas pētniecības un zinātnes jomas kā medicīnas psiholoģija, neiroloģija un valodniecība. Neiro nozīmē smadzeņu darbību, savukārt lingvistika ir zinātne par valodu. Tātad neirolingvistika pēta, kā valoda ietekmē cilvēka smadzenes.
” Radošā puse Otra Marikas nodarbošanās, kas vienlaikus ir viņas hobijs un savā ziņā meditācija, ir skrapbukings – apsveikuma kartīšu un ielūgumu izgatavošana. „Mans hobijs saistīts ar manas personības radošo pusi, bet to grūti aprakstīt vārdiem – tas vienkārši ir jāizmēģina,” skaidro Marika. „Viss sākās ar to, ka es radiem, draugiem un paziņām dāvināju pašas gatavotas apsveikuma kartītes – kāzās, dzimšanas dienās, Ziemassvētkos, kristībās u.c. Visiem tās patika, un man radās pirmie pastāvīgie pasūtītāji. Soli pa solim es sāku investēt materiālu, kā arī darba piederumu iegādē, atvēru Facebook savu hobija lapu My Memory Box. Tas ir mans zīmols, kas tikai nesen dzimis un vēl nav zināms plašākai publikai.
Ilona Noriete



