Ar šo sporta veidu var nodarboties ikviens neatkarīgi no tā, vai ēst jauns vai jau gados.

Tomēr gan iesācējiem, gan arī tiem, kas pēc ilgāka laika atsākuši šo nodarbi, kā arī tiem, kas jau sasnieguši 35 gadu vecumu, vajadzētu pirms skriešanas nodarbību uzsākšanas konsultēties ar ārstu un uztaisīt elektrokardiogrammu.

Ja viss ir kārtībā, tad droši varat sākt mērot kilometrus. Šādas fiziskās nodarbības gan neiesaka cilvēkiem ar pārmērīgu lieko svaru. Skriešana var radīt pārāk lielu slodzi locītavām.

Skrējējiem, it īpaši cilvēkiem, kam jau pāri 60 gadiem, jāņem līdzi pietiekami daudz šķidruma. Vislabāk šajā gadījumā noder minerālūdens ar nelielu mineralizācijas pakāpi un bagātīgu nātrija hidrogenkarbonāta saturu. Ja organisms satur daudz ūdens, kauli un audi ir elastīgi, un samazinās iespēja iegūt kādu traumu.

Skriešana atšķirībā no citiem sporta veidiem ir izdevīga, jo nav nepieciešamas dārgas mācību stundas, vienīgi nevajadzētu taupīt uz apavu rēķina.

Skriešana rosina taukvielu apmaiņu. Skrējējiem "bezmiegs" ir svešvārds. Skrējēji laika gaitā izskatās jaunāki, un viņu muskuļi un āda ir tvirtāka.

Regulāra skriešana uzlabo sirds darbību un asins riņķošanu. Skriešana pozitīvi ietekmē cilvēka garīgo nosvērtību un stiprina gribasspēku. Bez tam – uzlabojas asinsspiediens, gremošanas orgānu un imūnsistēmas darbība, stabilizējas holesterīna līmenis asinīs.

Netrenētiem cilvēkiem ļoti gari sarejamie gabali var radīt neparastu fizisku un psihisku stresu.