Viduslaiku pils Valmierā
Par šo profilu
Vācu ordeņa pils celta (1283.) stāvā Gaujas krastā. Laika gaitā vairākkārt postīta un pārbūvēta: līdz 16. gs. pils ārējie mūri veidoja neregulāru, kalna formai atbilstošu daudzstūri. 17.gs. zviedru laikos, tā funkcionēja kā slēgta tipa pils ar iekšējo apbūvi: ar iekšpagalmu, vairākiem torņiem un vārtiem kopā ar priekšpilsētu veidoja kopēju, augstu mūru apjoztu, nocietinājumu sistēmu, bet sienu augstums sasniedza pat 12 m! Tomēr ne biezie mūri (3,5-4 m), ne daudzās izvietotās šaujamlūkas nekavēja Krievijas cara Pētera I karaspēkam ieņemt (1702.) un izpostīt pili. 18. gs., vēl ilgus gadus pēc postošā Ziemeļu kara, Rātes kase bija tukša un tāpēc tika izdots rīkojums, ka Valmieras pilsoņi bez maksas tiesīgi ņemt akmeņus savām vajadzībām, tik cik vien var aiznest vai aizvest. Tā nu pils tālāku nojaukšanu čakli turpināja pilsētnieki, kas mūra akmeņus izmantoja māju celtniecībai. Arī pilsdrupu teritoriju palēnām sāka apbūvēt, 1735. g. uzcēla pirmo ēku. 20. gs. 30. g. (1937-1939) arheoloģiskajos izrakumos pilsdrupās meklēti pierādījumi Beverīnas pilskalna esamībai, bet 80./90. gadu mijā veikti restaurācijas darbi. Izpētē atrasto pagrabu un pazemes eju, kā arī dienvidu un ziemeļu aizsargmūra fragmentu konservāciju pabeidza (2002.); uz pils mūriem uzstādīja vēja rādītāju. Brīvdabas estrādē pilsdrupu teritorijā katru vasaru notiek visdažādākie kultūras pasākumi - koncerti, teātra uzvedumi, muzeja gadskārtu un seno latviešu svētku svinēšana.
| Sekotāji | 59 |
|---|
Kaimiņi
Vecā aptieka
Stāsti
teika
0 komentāri 26. feb 2010 16:11
(2)Kad celta Valmieras pils, darbā bijis jāiet arī sievietēm. Mātēm atļauts bērnus zīdīt: puikas divreiz dienā, bet meitenes tikai vienu reizi. Un pašiem strādniekiem devuši tikai pusdienu paēst. Tad pat, kad pils celta, braukuši apkārt ar mucām un visiem rītos bijis jādod piens, vienalga, vai bijusi v…