Valmieras muzejs

Par šo profilu

Bruņinieku ielā mūs sagaida novadpētniecības muzejs. (2010.) ēku komplekss sastāv no astoņiem ordeņa pilsdrupu teritorijā esošajiem 18./21. gs. celtajiem un rekonstruētajiem namiem. Tajos darbojas izstāžu zāles, krājums, bibliotēka un administrācija. Dibināts (1959.), 2009. gadā nosvinēja skaistu jubileju – 50! Valmieras novadpētniecības muzejs kļuvis par vienu no nozīmīgākajām vēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, glabājot ap 70 000 vēstures, mākslas un arheoloģijas priekšmetu, fotogrāfijas un dokumentus, kas iegūti visā rajona teritorijā. Mākslas darbu krājuma lielākās kolekcijas veido dažādu paaudžu un atšķirīgu stilu gleznotāju T. Ūdera, A. Petrova, J. Kalmītes, R. V. Vītola un P. Postaža darbi. Muzeja pirmsākumi meklējami jau 19. gs. 80 gados. Draudzes skolas skolotājs V. D. Balodis uzsāka senlietu vākšanu ar nodomu izveidot vēstures muzeju toreizējā Latviešu biedrībā. 1938. gadā, pēc sabiedriskā darbinieka, vēstures pētnieka Hermaņa Enzeliņa iniciatīvas izveidota Tālavas senatnes pētīšanas biedrība, kura mājvietu rada Gaujas krasta nogāzē, tūristu mītnes ēkā. Traģisks 1944. gada 22./23. septembris, kad līdz ar pilsētas centra apbūvi, liesmās iznīcināja arī muzeja ēku. Pēc 15 gadiem, no (1959.) atsākās materiālu vākšana topošā muzeja krājuma izveidošanai. Telpas ierādīja bankas pagrabstāvā, bet (1961.) lietošanā nodeva četras telpas toreizējā Varoņu laukumā. Vairs nav koka ēkas Bruņinieku ielā 3 – daļa no vecā, mīļā Valternamiņa, kurā aizsākās novadpētniecības muzeja vēsture. Rekonstrukcijas laikā ēku nojauca, uz tās pamatiem uzceļot jaunu izstāžu zāli (arhitekts I. Martinsons), kuru klātesot daudziem desmitiem valmieriešu, svinīgi atklājām 2005. gada 14. maijā. muzejs.valmiera.lv