Tautas partijas vecbiedri prognozē, ka ārkārtas kongresā 9.jūlijā būs asas debates par partijas turpmāko darbību. Bijušais finanšu ministrs un Saeimas deputāts Oskars Spurdziņš uzskata, ka ārpus Rīgas TP ir labas potences, tās pārstāvji sekmīgi strādā daudzās pašvaldībās. Kongresā, pēc Spurdziņa domām, gaidāmas asas debates par to, vai TP ir jāstartē 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, jo cerību pārvarēt 5% barjeru ir maz.

TP priekšsēdētājs Andris Šķēle noliedz, ka šaurā lokā tiekot apsvērta TP likvidēšana. Ārkārtas kongresā esot gaidāmas debates un balsojums tikai par to, vai TP ar atsevišķu sarakstu kandidēs 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA Šķēles viedokli darīja zināmu TP preses sekretārs Arno Pjatkins.

"Ja tautai nav vajadzīga nacionāli konservatīva partija, ja vēlētājiem tuvāks ir sorosiešu populisms, jaunieši pareizi domā, ka TP jālikvidē," teica bijušais Saeimas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ārgalis. Pēc Ārgaļa domām, TP no iekšienes nopietni grāva Džordža Sorosa stipendiāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, bet no ārpuses - negatīvā preses attieksme.

"Ja TP pašreizējai vadībai ir piedāvājums, kas spēj aizraut vēlētājus, ir vērts iet uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām, ja tāda piedāvājuma nav, labāk ir aiziet no politiskās skatuves," ir pārliecināts bijušais TP priekšsēdētājs, zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris. Bijušais TP līderis atzina, ka "stāvoklis ir pietiekami kutelīgs". Slakteris atzina, ka TP ir vairāk nekā 1200 cilvēku, viņu vidū ir daudz talantīgu un enerģisku cilvēku, kas vēlas darboties politikā.

autas partijas valdes locekle, zvērināta advokāte Kristiāna Lībane-Šķēle rosina Valsts prezidentam, kurš atlaidis Saeimu, noteikt ierobežojumus tūlītējai politiskajai darbībai, no kuras viņš var gūt labumu. Viņasprāt arī jānosaka kvorums referendumam par Saeimas atlaišanu, ja to rosina Valsts prezidents.

Pašlaik likums Par interešu konflikta novēršanu amatpersonām paredz ierobežojumus divus gadus pēc amata pilnvaru beigām ieņemt amatus un gūt mantisku labumu no komercsabiedrībām, par kurām amatpersona iepriekš pieņēmusi lēmumus, bet nekādi ierobežojumi nav attiecībā uz dalību partijās vai kandidēšanu paša tikko atlaistā Saeimā. Lībane – Šķēle to uzskata par likumu robu, prezidenta tiesību un pienākumu disbalansu.

Pašlaik kvorums – vismaz divas trešdaļas no dalībnieku skaita pēdējās Saeimas vēlēšanās – noteikts gadījumā, ja Saeimas atlaišanu rosinājusi tauta, bet tas nav noteikts referendumā, ko rosinājis prezidents.

"Ir grūti neievērot, ka Zatlers Saeimu atlaida jau pēc tam, kad bija atklājies, ka viņš nav vienīgais kandidāts, pēc tam, kad bija beigusies iespēja papildināt kandidātu loku pirmajai kārtai. Turklāt viņš neatsauca savu kandidatūru un ļāva, lai par viņu balso paša nonievātā Saeima. Lai nebūtu šaubu ēnas, ka prezidents atlaiž Saeimu nolūkā tūlīt turpināt savu darbību citā politiskajā līmenī un uz šāda lēmuma rēķina gūt panākumus, būtu nepieciešami šādi ierobežojumi," domā Lībane-Šķēle, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

Tautas partija  savā valdes sēdē šodien vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Valda Zatlera kandidatūru 2.jūnijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

Iepriekš partija atbalstīja Zatlera kandidatūru, jo uzskatīja, ka smagajā ekonomiskajā situācijā Latvijā ir svarīgi saglabāt politisku stabilitāti un prognozējamību. Mēs bijām pārliecināti, ka Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu.
Zatlera lēmums dažas dienas pirms sava pilnvaru laika beigām ierosināt jaunievēlētas Saeimas atlaišanu ir būtiski mainījis situāciju.

Tā vietā, lai valdība un Saeima meklētu labākos iespējamos risinājumus ekonomiskās krīzes seku mazināšanai, valsts un sabiedrība tagad ir ierauta priekšvēlēšanu cīņās.

Ar nožēlu jāsecina, ka ar katru brīdi vairojās pārliecība -  īstie iemesli, kas prezidentam lika pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, ir saistīti ar  personīgiem politiskiem mērķiem.

TP pārstāvošie deputāti Saeimā – Edgars Zalāns, Andris Šķēle un Māris Kučinskis –uzskata, ka brīdī, kad prezidents Zatlers izteicis neuzticību Saeimai, veselais saprāts un politiskā loģika saka, ka Zatleram nav morālu tiesību prasīt uzticību Saeimai prezidenta vēlēšanās.

Par to, vai atbalstīt Andri Bērziņu kā prezidenta amata kandidātu, Tautas partijas valde lems savā nakamajā valdes sēdē, kas notiks trešdien, 1. jūnijā.

“Lai arī skeptiķi norādīs, ka bagātākās valstīs ir zemāka dzimstība, Latvijā nepārprotami ir redzama saikne starp iekšzemes kopproduktu un dzimstību,” tā šodien Cēsīs notikušajā apaļā galda diskusijā “Nācija iznīkst. Vai vēl ir iespējams to novērst?” uzsvēra Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas priek… Lasīt tālāk

Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija otrdienas, 10.maija, sēdē vienojās kopīgi ar Veselības ministriju tuvākajā laikā izstrādāt konkrētus priekšlikumus neauglības problēmas risināšanai, kuru īstenošanu varētu uzsākt jau šogad.

Veselības Ministrijas Veselības aprūpes de… Lasīt tālāk

Valsts prezidenta pārziņā strādājošā Stratēģiskās analīzes komisija un Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija par idejām demogrāfijas veicināšanā diskutēs kopīgā sēdē, tā piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem pavēstīja Demogrāfijas… Lasīt tālāk

Partiju apvienības „Par Labu Latviju” Saeimas frakcija uzskata, ka Valdis Zatlers savu līdzšinējo prezidentūras laiku darbojies veiksmīgi un ir cienīgs turpināt iesākto darbu. „Par Labu Latviju” Saeimas frakcija arī uzskata, ka šajos valstij grūtajos laikos nepieciešama pārmantojamība, stabilitāte un prognozējamība. Valda Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu.

Tā kā valdošā koalīcija jau ilgstoši nespēj vienoties par kopīgu prezidenta amata kandidātu un ieilgusī pauze lieki rada neveselīgu gaisotni ap valsts augstākās amatpersonas posteni, apvienības „Par Labu Latviju” Saeimas frakcija uzskata par nepieciešamu jau tagad Valdi Zatleru izvirzīt par prezidenta amata kandidātu. Apvienības „Par Labu Latviju” Saeimas frakcija vērsīsies pie Prezidenta kancelejas, lai uzsāktu nepieciešamos sagatavošanās darbus, kas ļautu jau pirmajā likumā atļautajā dienā - 19. maijā, arī oficiāli iesniegt Valda Zatlera kandidatūru valsts prezidenta amatam.

Saeimas deputāti pozitīvi vērtē esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīvu īsi pirms prezidenta kandidatūru oficiālas izvirzīšanas un prezidenta vēlēšanām uzstāties ar lekciju, taču parlamentāriešu viedokli tas neietekmēšot.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns norādīja, ka "mēs jau viņu pazīstam, nav jau svešs cilvēks". Zalāns, kurš lekciju apmeklēja klātienē, vērtēja, ka Zatlers izklāstījis pieteikumu, kas Latvijai jādara tuvākajā nākotnē, taču daudz kas no tā nav prezidenta rokās. PLL frakcijas vadītājs arī uzskata, ka šāds vēstījums nācis par vēlu. Sabiedrības intereses Zatleram esot vajadzējis uzsvērt jau pirms diviem gadiem, kad Latvija paņēmusi starptautisko aizdevumu, jo premjeram "pirmajā vietā bija finanšu lietas".

"Lielākajai daļai frakciju šāds prezidenta vēstījums nemainīs viedokli un nenoteiks, par ko balsot, jo lielā mērā frakcijām ir redzējums par prezidentu un ne jau priekšlasījums vai lekcija ko mainīs," uzskata Zalāns, kura apvienība paudusi atbalstu Zatleram, ja par viņu vienosies koalīcijas partijas, ziņo aģentūra BNS.

Viens no apvienības "Par labu Latviju" līderiem Andris Šķēle nedomā, ka Saeimas opozīcija turpmāk varētu biežāk izmantot Satversmē dotās tiesības lūgt apturēt kāda likuma pieņemšanu, jo šī svira izmantojama tikai īpašos gadījumos.

Tā A.Šķēle aģentūrai BNS atbildēja uz jautājumu, vai… Lasīt tālāk

Opozīcijas deputāti pagaidām neplāno atvēlēt finanšu līdzekļus īpašas pārliecināšanas kampaņas sarīkošanai par pabalstu griestu atcelšanu, lai šis jautājums nonāktu līdz referendumam.

Māris Kučinskis norāda, ka šis jautājums ir tik aktuāls, ka īpaša pārliecināšana, viņaprāt, nebūs nepieciešama.

“Atšķirībā no citiem gadījumiem šis jautājums ir pārāk aktuāls, un cilvēki būs aktīvi, taču mēs skaidrosim, kāpēc nepieciešams pabalstu griestus atcelt,” sacīja Kučinskis.

Viņš uzsvēra, ka māmiņu algas ir ārkārtīgi svarīgas, un atzina, ka demogrāfijas jautājumi pašlaik PLL “tīri organiski" izvirzījušies par prioritāti, kas pašlaik esot viskliedzošākā.

Nacionālās apvienības deputāti savukārt sacīja, ka varētu sagatavot informāciju par pabalstiem un izplatīt to kopā ar aicinājumiem atbalstīt Satversmes grozījumus par izglītību valsts valodā.

Jau ziņots, ka 37 Saeimas opozīcijas deputāti, izmantojot Satversmē noteiktās tiesības, šonedēļ pieprasīja Valsts prezidentam neizsludināt trīs likumprojektus, kas paredz saglabāt sociālo pabalstu ierobežojumus līdz 2014.gada beigām. Ja to atbalstīs desmit tūkstoši pilsoņi, tas var novest līdz referendumam.