Tautas partija

Oficiālā lapaPar šo profilu
Mēs mīlam šo valsti
http://www.tautaspartija.lv
http://www.twitter.com/_tautaspartija_
http://www.youtube.com/tautaspartija
http://www.flickr.com/tautaspartija
| Sekotāji | 76 |
|---|
Tautas partija
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1, korpuss 2, Rīga, LV-1050| Ieteikt |
ID: 13005649
Jaunumi
TP vecbiedri gatavi asām debatēm
- 6. jūl 2011 11:54
Tautas partijas vecbiedri prognozē, ka ārkārtas kongresā 9.jūlijā būs asas debates par partijas turpmāko darbību. Bijušais finanšu ministrs un Saeimas deputāts Oskars Spurdziņš uzskata, ka ārpus Rīgas TP ir labas potences, tās pārstāvji sekmīgi strādā daudzās pašvaldībās. Kongresā, pēc Spurdziņa domām, gaidāmas asas debates par to, vai TP ir jāstartē 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, jo cerību pārvarēt 5% barjeru ir maz.
TP priekšsēdētājs Andris Šķēle noliedz, ka šaurā lokā tiekot apsvērta TP likvidēšana. Ārkārtas kongresā esot gaidāmas debates un balsojums tikai par to, vai TP ar atsevišķu sarakstu kandidēs 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA Šķēles viedokli darīja zināmu TP preses sekretārs Arno Pjatkins.
"Ja tautai nav vajadzīga nacionāli konservatīva partija, ja vēlētājiem tuvāks ir sorosiešu populisms, jaunieši pareizi domā, ka TP jālikvidē," teica bijušais Saeimas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ārgalis. Pēc Ārgaļa domām, TP no iekšienes nopietni grāva Džordža Sorosa stipendiāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, bet no ārpuses - negatīvā preses attieksme.
"Ja TP pašreizējai vadībai ir piedāvājums, kas spēj aizraut vēlētājus, ir vērts iet uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām, ja tāda piedāvājuma nav, labāk ir aiziet no politiskās skatuves," ir pārliecināts bijušais TP priekšsēdētājs, zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris. Bijušais TP līderis atzina, ka "stāvoklis ir pietiekami kutelīgs". Slakteris atzina, ka TP ir vairāk nekā 1200 cilvēku, viņu vidū ir daudz talantīgu un enerģisku cilvēku, kas vēlas darboties politikā.
TP priekšsēdētājs Andris Šķēle noliedz, ka šaurā lokā tiekot apsvērta TP likvidēšana. Ārkārtas kongresā esot gaidāmas debates un balsojums tikai par to, vai TP ar atsevišķu sarakstu kandidēs 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA Šķēles viedokli darīja zināmu TP preses sekretārs Arno Pjatkins.
"Ja tautai nav vajadzīga nacionāli konservatīva partija, ja vēlētājiem tuvāks ir sorosiešu populisms, jaunieši pareizi domā, ka TP jālikvidē," teica bijušais Saeimas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ārgalis. Pēc Ārgaļa domām, TP no iekšienes nopietni grāva Džordža Sorosa stipendiāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, bet no ārpuses - negatīvā preses attieksme.
"Ja TP pašreizējai vadībai ir piedāvājums, kas spēj aizraut vēlētājus, ir vērts iet uz ārkārtas Saeimas vēlēšanām, ja tāda piedāvājuma nav, labāk ir aiziet no politiskās skatuves," ir pārliecināts bijušais TP priekšsēdētājs, zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs Atis Slakteris. Bijušais TP līderis atzina, ka "stāvoklis ir pietiekami kutelīgs". Slakteris atzina, ka TP ir vairāk nekā 1200 cilvēku, viņu vidū ir daudz talantīgu un enerģisku cilvēku, kas vēlas darboties politikā.
Lībane – Šķēle: prezidentam jānosaka ierobežojumi pēc rosinājuma atlaist Saeimu nākt politikā
- 7. jūn 2011 13:36
autas partijas valdes locekle, zvērināta advokāte Kristiāna Lībane-Šķēle rosina Valsts prezidentam, kurš atlaidis Saeimu, noteikt ierobežojumus tūlītējai politiskajai darbībai, no kuras viņš var gūt labumu. Viņasprāt arī jānosaka kvorums referendumam par Saeimas atlaišanu, ja to rosina Valsts prezidents.
Pašlaik likums Par interešu konflikta novēršanu amatpersonām paredz ierobežojumus divus gadus pēc amata pilnvaru beigām ieņemt amatus un gūt mantisku labumu no komercsabiedrībām, par kurām amatpersona iepriekš pieņēmusi lēmumus, bet nekādi ierobežojumi nav attiecībā uz dalību partijās vai kandidēšanu paša tikko atlaistā Saeimā. Lībane – Šķēle to uzskata par likumu robu, prezidenta tiesību un pienākumu disbalansu.
Pašlaik kvorums – vismaz divas trešdaļas no dalībnieku skaita pēdējās Saeimas vēlēšanās – noteikts gadījumā, ja Saeimas atlaišanu rosinājusi tauta, bet tas nav noteikts referendumā, ko rosinājis prezidents.
"Ir grūti neievērot, ka Zatlers Saeimu atlaida jau pēc tam, kad bija atklājies, ka viņš nav vienīgais kandidāts, pēc tam, kad bija beigusies iespēja papildināt kandidātu loku pirmajai kārtai. Turklāt viņš neatsauca savu kandidatūru un ļāva, lai par viņu balso paša nonievātā Saeima. Lai nebūtu šaubu ēnas, ka prezidents atlaiž Saeimu nolūkā tūlīt turpināt savu darbību citā politiskajā līmenī un uz šāda lēmuma rēķina gūt panākumus, būtu nepieciešami šādi ierobežojumi," domā Lībane-Šķēle, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Pašlaik likums Par interešu konflikta novēršanu amatpersonām paredz ierobežojumus divus gadus pēc amata pilnvaru beigām ieņemt amatus un gūt mantisku labumu no komercsabiedrībām, par kurām amatpersona iepriekš pieņēmusi lēmumus, bet nekādi ierobežojumi nav attiecībā uz dalību partijās vai kandidēšanu paša tikko atlaistā Saeimā. Lībane – Šķēle to uzskata par likumu robu, prezidenta tiesību un pienākumu disbalansu.
Pašlaik kvorums – vismaz divas trešdaļas no dalībnieku skaita pēdējās Saeimas vēlēšanās – noteikts gadījumā, ja Saeimas atlaišanu rosinājusi tauta, bet tas nav noteikts referendumā, ko rosinājis prezidents.
"Ir grūti neievērot, ka Zatlers Saeimu atlaida jau pēc tam, kad bija atklājies, ka viņš nav vienīgais kandidāts, pēc tam, kad bija beigusies iespēja papildināt kandidātu loku pirmajai kārtai. Turklāt viņš neatsauca savu kandidatūru un ļāva, lai par viņu balso paša nonievātā Saeima. Lai nebūtu šaubu ēnas, ka prezidents atlaiž Saeimu nolūkā tūlīt turpināt savu darbību citā politiskajā līmenī un uz šāda lēmuma rēķina gūt panākumus, būtu nepieciešami šādi ierobežojumi," domā Lībane-Šķēle, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Tautas partija nebalsos par Valdi Zatleru prezidenta vēlēšanās
- 30. mai 2011 13:35
Tautas partija savā valdes sēdē šodien vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Valda Zatlera kandidatūru 2.jūnijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Iepriekš partija atbalstīja Zatlera kandidatūru, jo uzskatīja, ka smagajā ekonomiskajā situācijā Latvijā ir svarīgi saglabāt politisku stabilitāti un prognozējamību. Mēs bijām pārliecināti, ka Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu.
Zatlera lēmums dažas dienas pirms sava pilnvaru laika beigām ierosināt jaunievēlētas Saeimas atlaišanu ir būtiski mainījis situāciju.
Tā vietā, lai valdība un Saeima meklētu labākos iespējamos risinājumus ekonomiskās krīzes seku mazināšanai, valsts un sabiedrība tagad ir ierauta priekšvēlēšanu cīņās.
Ar nožēlu jāsecina, ka ar katru brīdi vairojās pārliecība - īstie iemesli, kas prezidentam lika pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, ir saistīti ar personīgiem politiskiem mērķiem.
TP pārstāvošie deputāti Saeimā – Edgars Zalāns, Andris Šķēle un Māris Kučinskis –uzskata, ka brīdī, kad prezidents Zatlers izteicis neuzticību Saeimai, veselais saprāts un politiskā loģika saka, ka Zatleram nav morālu tiesību prasīt uzticību Saeimai prezidenta vēlēšanās.
Par to, vai atbalstīt Andri Bērziņu kā prezidenta amata kandidātu, Tautas partijas valde lems savā nakamajā valdes sēdē, kas notiks trešdien, 1. jūnijā.
Iepriekš partija atbalstīja Zatlera kandidatūru, jo uzskatīja, ka smagajā ekonomiskajā situācijā Latvijā ir svarīgi saglabāt politisku stabilitāti un prognozējamību. Mēs bijām pārliecināti, ka Zatlera pārvēlēšana to nodrošinātu.
Zatlera lēmums dažas dienas pirms sava pilnvaru laika beigām ierosināt jaunievēlētas Saeimas atlaišanu ir būtiski mainījis situāciju.
Tā vietā, lai valdība un Saeima meklētu labākos iespējamos risinājumus ekonomiskās krīzes seku mazināšanai, valsts un sabiedrība tagad ir ierauta priekšvēlēšanu cīņās.
Ar nožēlu jāsecina, ka ar katru brīdi vairojās pārliecība - īstie iemesli, kas prezidentam lika pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu, ir saistīti ar personīgiem politiskiem mērķiem.
TP pārstāvošie deputāti Saeimā – Edgars Zalāns, Andris Šķēle un Māris Kučinskis –uzskata, ka brīdī, kad prezidents Zatlers izteicis neuzticību Saeimai, veselais saprāts un politiskā loģika saka, ka Zatleram nav morālu tiesību prasīt uzticību Saeimai prezidenta vēlēšanās.
Par to, vai atbalstīt Andri Bērziņu kā prezidenta amata kandidātu, Tautas partijas valde lems savā nakamajā valdes sēdē, kas notiks trešdien, 1. jūnijā.
