Viņš viņu satika kādā ballē, viņa bija tik ievērojama, daudzi puiši viņu apbrīnoja tikmēr, kamēr viņš bija tikai pavisam parasts un neviens viņam nepievērsa uzmanību. Ballei beidzoties, viņš viņu ielūdza uz tasi kafijas. Viņa bija pārsteigta, bet tā kā viņš bija pieklājīgs, tad piekrita. Viņi sēdēja kādā ļoti jaukā kafejnīcā un viņš bija pārāk uztraukts, lai ko sacītu, bet viņa jutās tā, ka vēlētos kaut ātrāk varētu doties mājup. 

Pēkšņi viņš pajautāja viesmīlim: „Vai Jūs man lūdzu nepadotu sāli? Man patiktu to pielikt savai kafijai.”

Visi uz viņu skatījās. Tik dīvaini. Viņš nosarka, bet turpināja pievienot kafijai sāli un to izdzēra. 

Tad viņa savādi viņam jautāja : „Kāpēc Tev ir šāds ieradums?”, uz ko viņš atbildēja: „Kad es biju mazs zēns, es dzīvoju blakus jūrai un man ļoti patika tajā spēlēties un sajust tās sāļo garšu – sāļo un aso garšu, tāpat kā sāļās kafijas garšu. Un tagad ik reizi , kad dzeru sāļu kafiju es atceros savu bērnību un savu dzimto pilsētu. Man ļoti pietrūkst s…... Lasīt tālāk