Jau agrāk esmu rakstījis un cēlis gaismā jautājumu par kādas vienotas federācijas vai asociācijas nepieciešamību skeitparku jomā. Tāpat jau vairākus gadus meklēju zelta vidusceļu starp šo sporta veidu sportisko un bohēmisko galējību. Manuprāt, jāļauj pastāvēt un attīstīties kā vieniem, tā otriem, tā tiem, kuri pa vidu.

Tad nu lūk! Atveroties iekštelpu skeitparkiem Rīgā, sacensībām kļūstot apmeklētākām un attīstoties tādiem klubiem kā X-Matti Liepājā, kuri aktīvi strādā ar jauno paaudzi, top lielāka pārliecība par šīs jomas sportiskās puses sakārtošanas nepieciešamību.

Kāpēc?

- Sacensību kalendārs. Nav retums, kad nesaskaņošanas dēļ vienlaicīgi notiek vairāki pasākumi. Vienots kalendārs, kuru visi respektētu, noderētu organizatoriem plānot datumus un braucējiem laicīgi izvēlēties, kurp doties.

- Objektīvs un godīgs braucēju reitings jeb sezonas kopvērtējums. Visiem būtu skaidri redzami savi sasniegumi un progress uz kopējā fona. Bez šaubām, reitings palīdzētu tikt pamanītiem jaunajiem braucējiem, savukārt, labākajiem vieglāk tikt pie atbalstītājiem.

- Sacensību tiesāšana, tiesnešu profesionalitāte, atalgojums, rezultātu apstrīdēšanas kārtība. Šķiet, komentāri lieki, jo šis jautājums interesē daudzus.

- Licences. Ļoti gribētu šogad ieviest licenču sistēmu, lai sacensībās reģistrācija notiktu raitāk, lai vieglāk būtu veidot sezonas reitingu, un kaut vai tāpēc, lai būtu kaut kāda statistika. Organizatoriem būs vieglāk piesaistīt atbalstītājus, ja varēsim ar pierādāmiem skaitļiem parādīt, ka ar šiem sporta veidiem nodarbojas, piemēram, pieci vai desmit tūkstoši jaunieši. Tieši tas pats attiecas uz braucējiem, kuri būs reitinga augšgalā. Pie atbalstītājiem tikt būs vieglāk, jo viņš būs starp labākajiem x tūkstošiem. Licences, bez šaubām, attiektos tikai uz reitinga sacensībām un no tām būtu vairāk bonusi, nekā to izveides nelielajām izmaksām.

- Terminoloģija. Man liekas, ir pietiekami liela nekonkretība par šo sporta veidu terminoloģiju, piemēram, BMX, BMX frīstais vai FBMX utt. – par to un citiem terminiem ir jādiskutē.

- Instruktori un apmācības. Ja nekļūdos, bez Egona Avota šobrīd katrs to dara pēc saviem ieskatiem.

- Amatieri, meistari, profesionāļi. Dažiem nav skaidrs, kā un kāpēc tie dalās.

- Kādai organizācijai noteikti vajadzētu kaut ko darīt, lai nebūvētu nevajadzīgus parkus par mistiskām summām no nodokļu maksātāju naudas. Drīzāk jārenovē jau sabūvētie. Ļoti plašs un sarežģīts jautājums ar būvnieku un amatpersonu savtīgajām interesēm.

- Protams, jomas kopējās attīstības un popularizēšanas plānošana un veicināšana.

Par to visu un daudz ko citu ir jārunā kopīgi, nevis katram atsevišķi.

Mans nolūks ir mazliet sakārtot šo jomu, attīstīt un popularizēt, nevis pataisīt par olimpisko sporta veidu vai izveidot kaut kādu naudas raušamo mehānismu saviem privātajiem projektiem.

Janvāra beigās/februāra sākumā organizēšu tikšanos šīs jomas pārstāvjiem, lai par to visu runātu kopīgi. Noteikti arī sabiedrību iepazīstināsim ar tur izrunāto un nolemto.

Ja vēlies piedalīties vai ir kādi ieteikumi apspriežamajiem jautājumiem, droši raksti uz mikus.ojers@gmail.com