Kā jau lielākā daļa ziedu veikaliņu, arī mēs vakar darba dienu sākām...oi, cik agri un beidzām... oi, cik vēlu.
Valentīndiena. Mīlestības diena. Vēl viena diena - kaut arī patapināta no cit-zemēm - kad varam otrai pusītei pateikt, cik svarīga mums tā ir, cik īpaša.  Cik patīkami, cik labi, ka šis cilvēks mums ir blakus.
Un tā visu dienu strādājot, runājoties ar pircējiem, vērojot cilvēkus, ir TIK  interesanti! - cik dažādas ir sievietes, cik dažādi vīrieši un  - cik dažāda ir cilvēku izpratne par Mīlestību, labām attiecībām, apsveikšanu šajā dienā u.c.u.c. 
Padalīšos ar dažiem piemēriem. Varbūt raisīsies kādas pārdomas?!   Varbūt atpazīsiet kādu?! ...
            Vienmēr ir sievietes, kuras pērk ziedus ... savām vedeklām no sava dēla. Nopērk ziediņu, nopērk kādu dāvaniņu (jā, pie mums ir arī tādas! )  Tādēļ, ka "viņš jau nezinās", "viņš jau neatcerēsies" , "tā jau nevar, ka neapsveic", "viņam jau nestāv galvā", "viņ... Lasīt tālāk

   Rīt celsimies, iesim uz darbu, satiksim daudz dažādu cilvēku - ar dažādiem raksturiem, dažādām interesēm, dažādiem garastāvokļiem, dažādiem notikumiem viņu dzīvēs... Kā Jūs reaģējat uz sev netīkamu rīcību? Uz purpinātājiem , uz it kā čīkstētājiem, uz tādiem, kuri, liekas, runā ar Jums tikai, lai izrunātu visu sāpi par valsti, par savu ikdienu utl.? Kā Jūs reaģējat, ja Jums sabiedriskajā transportā gāžas virsū un visa tā "informācija" , liekas, lien iekšā  tā pa varītēm un Tu nu nekādi nevari izvairīties, no tā, kas apkārt?...Kā reaģē, ja jūties pat varbūt sāpināts no drusku tuvāka cilvēka puses, ja Tevi pārsteidz nesagatavotu kādi notikumi dzīvē un tā vien liekas, ka dusmas tūlīt vārīsies, vārīsies, vārīsies...
Protams, tikai TAVA izvēle noteiks, vai ļausies tām, vai pagriezīsi visu citā gultnē, taču ne par to šoreiz gribu ko teikt...

Redzi, mēs VISI esam kādā mijiedarbībā šajā pasaulē. Visi. Un no katra ir atkarīga ļoti plaša notikumu virkne. Viņš - viņai, viņa - citai ... Lasīt tālāk

...Pa lielam jau visi esam vienā katlā. Vai Tu esi nabags vai bagāts, sieviete vai vīrietis, vai Tu dzīvo Rīgā, Jelgavā, Liepājā vai.. Āfrikā, vai dzīvo šikā villā vai būdiņā meža vidū, vai Tu ej kājām vai brauc ar ferrari , vai Tev ir n-tie diplomi vai vēl tikai mācies - visi ejam cauri Priekam un vilšanām, maldiem un apņēmībai, piedzīvojam dažādas lielākas un mazākas riebeklības dzīves ceļā un emociju līkločus. Spiedzam no Prieka un raudam no vilšanās. Kāds atbalsta un paslavē, un tai pat laikā varbūt kāds arī nopeļ un Tevi nesaprot. Katram no mums - gan man, gan Tev (un Tev un Tev ) - ir sapņi un vēlmes, kāda kripatiņa ticības tam, ko Tu spēsi sasniegt, kāda vīzija par to, kā Tu gribētu dzīvot.
Ir labi, ja dzīvo ar ārkārtīgi lielu Pateicības sajūtu jau par to, kas IR šobrīd un ir labi, ja ar patiesas Laimes sajūtu arī par to, kas Tev ir šobrīd. Tomēr tie negaidītie šķēršļi mēdz tāāāāāā izsist no sliedēm, vai ne?!    Tu it kā visu esi ieplānojis, viss iet kā pa d... Lasīt tālāk

Viens mazs, kaut pavisam mazītiņš Labs Darbiņš.   Kaut tikai viens! Bet kā Pasaule var mainīties apkārt. Cik lipīgi tas ir - jebkura mūsu emocija, vārds, smaids vai gluži pretēji - ne-smaids. Un ziniet, kas ir lieliskākais? - Mēs VARAM izvēlēties sākt šo ķēdīti no sevis. Jau šodien! Tagad! Un baudīt, kā tas aiziet plašumā....  
http://www.youtube.com/watch?feature=pla…

 

                   Gads tuvojas noslēgumam. No vienas puses - diena kā diena, vakars kā vakars, nakts kā nakts un atkal sāksies - rīts kā rīts, diena kā diena... No otras puses - taču jūtam, ka tomēr IR mazliet citāda noskaņa, vai ne? Ka prasās mazliet padomāt, atskaitīties sev, kāds tad mūsu gads bijis, ko vēlamies nākošajā, ko apņemamies darīt  (vai varbūt tieši nedarīt) citādāk utt. Varbūt vēlamies būt čaklāki, atvērtāki, rimtāki ? Varbūt sirsnīgāki, patiesāki, smaidīgāki, gaišāki?....
Vai ziniet, ka liels solis tam pretī ir - spēt būt pateicīgam? Par to, kas jau ir!
Varbūt Vecgada vakars ir ideāli piemērots tieši šim? - Pateicībai?! 
Tas ir paradokss - svešiem cilvēkiem  ir TIK viegli pateikt "Paldies!", bet savējiem, visvistuvākajiem - nē. Kāpēc tā? Kāpēc bieži vien vistuvākajiem nespējam pateikties par kopīgo ikdienu, atbalstu, prieku, ko saņemam, esot tuvumā...

Vecgada vakars. Droši vien būsiet kopā ar savējiem. Pie svētkiem klāta ga... Lasīt tālāk

Ziniet, ko es vakar darīju??? Rakstīju Vēstuli Ziemassvētku Vecītim!...

Dēls izlēma, ka - kaut arī tā kā pavēlu - tomēr, jāraksta.
No laika gala bijis tā, ka šajā Īpašajā Vēstulē nevar tā vienkārši ņemt un uzskricelēt : "Sveiks, Vecīt, gribu lego!" vai "Man iet labi, gribu jaunu telefonu". (Atceros, kad bijām vēl mazas ar māsu, māšele dabūja pretī no Vecīša tāāāāādu  dusmīgu vēstuli par savu paviršību, ka bija mācība uz mūžu... ) Tā nevar. Protams. Tas neiet cauri.. ŠĪ Vēstule ir kā atskaite - par labajiem darbiņiem, par nerātnībām, par riebeklībām varbūt, par sajūtām. Un - jā - arī par sapņiem, cerībām, vēlmēm... 
Pagājušā gadā puikam paveicās - viņš saņēma to, ko bija Vecītim lūdzis. Bet es - nē. Man dikti gribējās multenīti  - par skopo Skrūdžu, kurš Ziemassvētku laikā palika Labs. Ir tāda. Ļoti, ļoti skaista. Bet uz to laiku nebija vairs dabūjama...  Un puika man toreiz teica ... Lasīt tālāk

Taupi naudu - noderēs!



Nevis tādēļ, ka Tu nevarētu atļauties pirkt dārgāk. Nē, protams, nē. Bet gan tādēļ, ka Tava ietaupītā nauda var kādam ļoti, ļoti palīdzēt. Ja Tu esi viens no tiem, kurš VAR atļauties, atļaujies šeit! Nāks klāt arvien jauni piedāvājumi, jaunas iespējas, un - varbūt šī būs arī iespēja kādam uzrunāt Tavu sirdi un saņemt Tavu atbalstu?!...
http://www.taupinaudu-noderes.lv

P.S. Ja esi ieinteresēts sadarboties ar savu piedāvājumu - raksti, zvani, vaicā!
taupinaudu@noderes.lv
Mums visiem kopā izdosies!

Soli pa solītim top. Veidojas. Drīz nāks.. Ar pavisam Citādu piegaršu. Citādu  pēcgaršu. Citādām sajūtām. Bez drudža, bez steigas. Ar Mīlestību, Gaišām domām, sirds siltumu. Ar iespēju ņem un iespēju dot....
Pievienojies un esi ar mums šajā visā...! Sagaidām kopā?!!   :    http://taupinaudu-noderes.lv/

Lasu kādu grāmatu. Padalos... 
       ~ Iedomājieties, ka esat ozolzīle un apvalciņš nodrošina jums komforta un aizsargātības izjūtu. Kādu laiku jūs jutīsieties ļoti labi. Pēc tam apvalciņā parādīsies maza mazītiņa plaisiņa un jūs lietū izmirksiet. Jūs varat sākt žēloties: "Ak vai! Visa pasaule sāk samirkt, pūt un plaisāt! Kāpēc arī es? Kāpēc Pasaule pieļauj, ka tā notiek ar mani?!" ...
       Kamēr vien jūs činkstat, jums nav laika pievērst uzmanību notiekošajam... Jūs attīstāties! Jūs nobriestat un izlaižat jaunos asniņus! Ļaujoties grūtsirdībai, jūs lauzāt galvu par šo traucējumu iemesliem tā vietā, lai priecātos, ka jūsu apvalks ir pārsprādzis un jūs atrodaties mirdzošā pasaulē. Jūs atrodaties jaunā esamības līmenī, kur jūs aptver mitri dubļi, maiga sūna, spoža gaisma un mirdzoši akmentiņi. Vērojot, kā samazinās apkārtējās vides spiediens, jūs varat tiekties uz augšu, nevis noņemties ar negatīvām domām: "Kas man lika izrautie…... Lasīt tālāk

... Mazulis piedzimst, un nedz viņam nedz kādam citam vēl nav ne jausmas, par ko viņš izaugs...   Tad viņš sāk vērties Pasaulē arvien skaidrāku skatu, sāk domāt, sāk redzēt, sāk uzkrāt savu pieredzi, attīsta savas maņas....  Sāk turēt galviņu, sāk rāpot, sāk stutēt dupsi, lai pieceltos kaut kad kājās...  
Kaut kad jau viņam tas izdosies!  
Protams, tas nenotiek uzreiz. Vēl jau apveļas reizēm, vēl apgāžas uz sāniem, stutējas uz pieres, baidoties atlaist roķeles un izslieties, bet tad - kaut kad  jau nāk tā diena, kad pieceļas un iet, iemācās pārlēkt sīkākiem un lielākiem cinīšiem, šķēršļiem, iemācās apiet apkārt peļķei, nevis izbrist tieši cauri   , iemācās braši iet pāri kalniem un lejām, iemācās pasargāt sevi ziemas aukstumā un nesakarst vasaras karstumā! Aug!   

Tā soli pa solītim, ar puniem un saskrāpētiem vaigiem , ar šaubām un jaunu apņemšanos tā ikdiena arī iet uz priekšu... 

Bez liekas steigas. Ar…... Lasīt tālāk