Agrāk katru vakaru jutos no sirds pateicīga par Cilvēkiem, ko satiku, par notikumiem, kas tika doti dienā, par mācībām, kuras saņēmu... par to, kas IR!   Domās veltīju "paldies" par to visu un saldi gulēju... Bet rīts - kā jau agrais rīts - atkal sākas kā parasti... ne visai...
          Taču
          pēc kāda semināra sāku piekopt arī ik-Rīta Pateicību.
Par dienu, kas vēl tikai būs. Par to, ka sākas Jauna, Skaista, Brīnumaina, iespēju un saticības, sirsnības un veiksmes, veselības un mīlestības pilna diena!!!
Izmēģini!!! Tu redzēsi, kā atveras Tava sirds, kā visa Tava būtība jau ir gatava saņemt no Pasaules to labāko, brīnišķīgāko, veiksmīgāko!...  Izspūrušais, spilvena-krunku , "atkal jāceļas"  un "gribu kafiju! " rīts pazūd kā nebijis... Tā vietā ienāk mierīgs smaids, dvēseles starojums, sirsnība un Pateicība. Mī-les-tība. Pret visu, kas apkārt. Pret visu, kas nāk ceļā.
Ja arī kaut kas ievirzās ne gluži tā, kā cerēt... Lasīt tālāk