RigaBrain

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

RigaBrain smadzeņu treniņu centrs
http://www.RigaBrain.com Attīstībai, Labsajūtai, Veiksmei

Sekotāji2 607

 

Kontakti

Vecrīga, Tirgoņu iela 11, 2st.
Informācijai un pierakstam: +371 27771821
info@RigaBrain.com
http://www.RigaBrain.com

ID:13001728

Citi ieraksti

 

Autors: AKUDO EJELONU

„Zālīte” jeb marihuāna ir kaņepjaugs, ko parasti smēķē vai ēd, lai izraisītu eiforiju. Gadu gaitā ir veikti vairāki pētījumi, lai noskaidrotu marihuānas negatīvos un pozitīvos efektus uz cilvēka ķermeni un smadzenēm. Bieži tā ir palīglīdzeklis AIDS, vēža, glaukomas, multiplās sklerozes un hronisku sāpju ārstēšanā. Tomēr pētnieki, piemēram, Dž. Morau (Joseph Moreau), uzsver, ka tai ir kaitīga iedarbība uz CNS, kā arī par atmiņu un kustību atbildošajiem apgabaliem smadzenēs.

Marihuāna ietekmē CNS, „uzbrūkot” neironiem un iejaucoties to parastajā komunikācijā citam ar citu. Līdz ar to mainās cilvēka uzvedība. Piemēram, ja neirons atbild par īstermiņa atmiņu, receptori, kas uztver kaņepjaugu, liek šim neironam reaģēt pretēji un cilvēkam mēģinot atcerēties, ko viņš darījis piecas minūtes iepriekš, var būt problēmas ar šīs darbības atsaukšanu atmiņā. Marihuāna satur ap 400 ķīmisku vielu un 60 no tām ir psihoaktīvas, ietekmējot atmiņas kontroli, domas, koncentrēšanos, laika izjūtu, uztveres dziļumu, koordinētu kustību veikšanu.

Kad cilvēka atmiņu apdraud liela marihuānas deva, pirmkārt, tiek skarta īstermiņa atmiņa un par to atbildošais hipokamps smadzenēs. Tā kā šī smadzeņu struktūra daļēji atbildīga arī par mācīšanos, sajūtu uztveri un emocijām, skarti tiek arī šie psihiskie aspekti. Cilvēks sāk citādi interpretēt iepriekš uztverto, un jauna informācija netiek uztverta vispār. Šāds stāvoklis var ilgt vairākas minūtes, un tā rezultātā palēninās smadzeņu šūnu aktivitāte.

Kādā pētījumā tika analizēti divi studenti (A un B), kuri smēķēja marihuānu vairāk kā nedēļu. Mērījumi tika veikti stundu pirms marihuānas smēķēšanas, smēķēšanas laikā un arī pēc šī procesa. Students A pirms marihuānas smēķēšanas skatījās TV, un viņam tika pajautāts, kādas reklāmas tika raidītas pirms sākās pārraide. Viņš nosauca veselas piecas. Pēc tam viņš smēķēja marihuānu mazās devās divas reizes apmēram stundas laikā. Piecpadsmit minūtes pēc pēdējā „dūma ievilkšanas” viņš atsāka skatīties situāciju komēdiju. Kad parādījās reklāma, studentam tika jautāti vienkārši jautājumi par to, kas notika komēdijā, tomēr jautājot, kas bija mugurā galvenajam varonim, students A nespēja atbildēt. Tas šķita netipiski, jo galvenajam varonim mugurā bija spilgti dzeltens mētelis un viņš par to uzjautrinājās komēdijas skatīšanās laikā. Tātad netika saglabāts pat šis spilgtais tēls.

Marihuāna ietekmē arī emocijas. To smēķējot, cilvēki nespēj kontrolēt smieklus vienā minūtē un paranoju – nākamajā. Tas tā tamdēļ, ka marihuānai ir tieša ietekme arī uz limbisko sistēmu smadzenēs. Lūk, studentes B piemērs. Šī studente ļoti labi pārvalda komunikācijas prasmes. Viņai ir problemātiskas attiecības ar labākajiem draugiem, jo tie uzskata, ka viņa ikdienā ir dusmīga un saspringta. Tomēr maza deva marihuānas atslābina ķermeni, padara viņu līksmu, un draugu attieksme mainās, lai gan pašai studentei B uzreiz rodas problēmas ar domu formulēšanu un skaidrību.

Studenti parasti smēķē marihuānu stresa un pārslodzes dēļ. Diemžēl brīdī, kad efekts pazūd, viņi nav spējīgi pat formulēt problēmzonas. Marihuānas sniegtā šķietamā laime nav ilgstoša, un lai gan cilvēki šo augu smēķē, lai tiktu vaļā no problēmām, patiesībā tās kļūst arvien samilzušākas. Pētījumi pierāda, ka regulāri smēķējot marihuānu, cilvēks savā darbībā pieļauj daudz vairāk kļūdu un vairs nespēj noturēt uzmanību.

Patiesībā „zālītes” izraisītās problēmas ir līdzvērtīgas kokaīna, haroīna un alkohola izraisītajiem traucējumiem kognitīvās sfēras ietvaros. Tādēļ nākamreiz, iedomājoties par „zālītes” smēķēšanu, padomājiet, kādu kaitējumu jūs nodarāt savai CNS.

______

Statistika:

Pēc 20 RigaBrain seansiem, ar atmiņas funkcionēšanas traucējumu samazināšanos atzīmē 76,4 % klientu!

Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas universitāte Kanādā.

______

Zināšanai: Individuālus gadījumus un statistiku nedrīkst vispārināt. Sasniegumi un rezultāti  katram cilvēkam ir individuāli, un seansu daudzums katram ir atšķirīgs.

______

Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi:

Izmanto savu atmiņu pilnībā! Mācīšanās paņēmieni

Kādēļ mēs aizmirstam?

Apkopota statistika par RigaBrain seansu efektivitāti!

______

RigaBrain seanss

RigaBrain atsauksmes

RigaBrain trenera blogs

Jautājumi un atbildes

RigaBrain aktualitātes

______