RigaBrain

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

RigaBrain smadzeņu treniņu centrs
http://www.RigaBrain.com Attīstībai, Labsajūtai, Veiksmei

Sekotāji2 609

 

Kontakti

Vecrīga, Tirgoņu iela 11, 2st.
Informācijai un pierakstam: +371 27771821
info@RigaBrain.com
http://www.RigaBrain.com

ID:13001728

 

RigaBrain smadzeņu treniņš

 
 
                             txt_2552_uber
             
        

RigaBrain smadzeņu treniņš ir individuāla nodarbība, kuras laikā smadzenēm tiek sniegta atgriezeniskā saite par to, ko tās tikko ir izdarījušas, ar mērķi ļaut tām pašām sevi sakārtot un iedarbināt pašregulācijas mehānismus, lai harmonizētu un sabalansētu savu darbību. Nodarbības laikā tiek veikti smadzeņu viļņu mērījumi.


RigaBrain smadzeņu treniņu rezultātā Tu iegūsi iekšēju stabilitāti, noturību pret stresu, efektīgāku smadzeņu darbību un stabilu CNS.

txt_2555_uber

Atsauksmes / Video atsauksmes





               Saņem par brīvu izdevumu “RigaBrain ieteikumi” par to, kā uzlabot  savu miega kvalitāti, atmiņu un pašapziņu – vienkārši izpildāmi padomi.



 http://www.rigabrain.com/blog/2010/10/07…

„RigaBrain” ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Tā mērķis ir popularizēt un izmantot inovatīvas metodes smadzeņu darbības uzlabošanai: atbalstīt jaunas pieejas un sniegt iespējas tās izmantot ikvienam.






 

 

RigaBrain jaunumi

Lasīt senākus ierakstus

Tutanhamona dzīve aprāvās pāragri, bet diskusijas par viņa nāves apstākļiem nebeidzas. Ārts Hutans Ašrafians no Londonas Imperiālās koledžas apgalvo, ka visi šie minējumi ir maldīgi. Tutanhamons  esot kļuvis par epilepsijas lēkmes upuri. Ašrafians ir izpētījis visu valdnieka dzimtas vēsturi, nekoncentrējoties tikai uz individuālo gadījumu. Un, lūk, ko viņš atklāja: daudziem tuviem Tutanhamona radiniekiem arī esot [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/20/pedejas-k…

Identificēšanās ar stāsta galveno varoni ietekmē attieksmes un uzskatu veidošanos. Grāmatas lasīšana ievelk lasītāju stāsta varoņa pasaulē un var mainīt viņa uzskatus, liecina kāds nesen veikts pētījums Ohaio štata universitātē. Psihologi Džefs Kaufmans (Geoff Kaufman) un Lisa Libija (Lisa Libby) palūdza 78 heteroseksuāliem vīriešiem izlasīt vienu no trim stāstiem – divos no tiem galvenais varonis [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/17/tu-esi-ta…

  Obsesīvi kompulsīvā uzvedība dažiem pacientiem, iespējams, remdē pēctraumatisku stresu.    Obsesīvi kompulsīvos traucējumus (OKT) parasti ārstē kā atsevišķu mentālu saslimšanu. Pieaugot pētījumu apjomam, zinātnieki ir nonākuši pie atklājuma, ka dažus OKT gadījumus varētu būt izraisījusi trauma. Šādiem pacientiem veiksmīga veselības atgūšana ir saistīta arī ar līdzās pastāvošā pēctraumatiskā stresa sindroma (PTSS) ārstēšanas. Pēdējās desmitgades [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/16/vai-manij…

Šis raksts ir 4 daļa no 4 rakstu sērijas EPILEPSIJA           Interese par ketogenisko uzturu pēdējā laikā ir atkal atjaunojusies un veicinājusi pētījumu sākšanu par tā pielietošanu ar epilepsiju nesaistītās situācijās. Neoficiālas ziņas norāda uz pētījumiem dažādu neiroloģisku saslimšanu gadījumos. Neirodeģeneratīvie traucējumi dod unikālu iespēju izpētīt dažādas šūnu aizsardzības metodes ar uztura palīdzību.           Eksperimenti [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/15/ka-epilep…

Šis raksts ir 3 daļa no 3 rakstu sērijas EPILEPSIJAJaundibināts fonds            1993. gadā pazīstamo Holivudas filmu Lidosta un Kailais ierocis producenta Džima Abrahama divgadīgais dēls Čārlijs turpināja sirgt ar mokošām un ilgstošām nekontrolējamu krampju lēkmēm, neskatoties uz intensīvo medicīnisko aprūpi. Kā norāda Abrahams: „Pēc tūkstošiem pārciestu epilepsijas lēkmju, neaptverama zāļu daudzuma lietošanas, desmitiem asins [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/14/epilepsij…

Šis raksts ir 2 daļa no 2 rakstu sērijas EPILEPSIJA          Epilepsijas lēkme tiek definēta kā patoloģisks pārmērīgs dažu smadzeņu šūnu vai neironu uzbudinājums. Ārēji tā var izpausties gan kā dramatiska toniski klonisku konvulsiju lēkme, gan vieglākā formā – kā īslaicīgs samaņas zudums. Reizēm krampji izpaužas kā pilnīgs kontroles zudums pār ķermeni, līdzsvara zaudēšana, krišana. Šādas [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/13/epilepsij…

Šis raksts ir 1 daļa no 1 rakstu sērijas EPILEPSIJA Epilepsija un lēkmes skar gandrīz trīs miljonus amerikāņu. Apmēram 200 000 epilepsijas slimības gadījumu ASV tiek diagnozticēti ik gadu. Dažiem cilvēkiem palīdz medikamenti. Citi uz tiem nereaģē. Tikpat labi kā medikamenti, šķiet, darbojas noteiktas ēdienkartes izveidošana indivīdiem, kas sirgst ar šo kaiti. Īpaši speciālas diētas sastādīšana palīdz [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/10/sekojot-e…

Sanfrancisko Kalifornijas universitātes zinātnieki ir atklājuši, kā atmiņas žurkām ir saistītas ar lēmumu pieņemšanu. Pētījumā uzskatāmi parādīts, ka vienā smadzeņu pusē parādās izmērāma aktivitāte, kad žurkas labirintā atsauc atmiņas, kas palīdz tām pieņemt lēmumu, kurā virzienā doties. Jo vairāk atmiņu atsauc, jo ticamāk, ka tās pareizi atradīs ceļu laukā no labirinta. Pētījumā, par kuru lasāms [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/09/ka-atmina…

Medus ir lielisks un ļoti veselīgs pārtikas produkts gan smadzenēm, gan visam ķermenim kopumā. Tas satur apmēram 35 procentus glikozes, tikpat daudz fruktozes un līdz 7 procentiem saharozes. Tieši tas smadzenēm vajadzīgs, ja trūkst enerģijas un izjūtam vieglu smagumu vai dullumu galvā, īpaši – pieres daļā. Tādēļ mēs un mūsu klienti ir lieli medus cienītāji. [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/08/rigabrain…

Fiziskas aktivitātes ir cieši saistāmas ar labāku CNS un autonomās NS funkcionēšanu. Pētījums, kas veikts Granadas universitātē, apstiprina slaveno romiešu teicienu „Mens sana in corpore sano” – patiesi, regulāras sporta aktivitātes nodrošina kognitīvā snieguma uzlabošanos.   Pētījumā piedalījās 28 jauni vīrieši vecumā no 17 līdz 23 gadiem. Puse no tiem ikdienā nodarbojās ar regulārām fiziskām [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/07/vai-gribi…

 

 

Runā

     

     

     

    Sekotāji (2609)

     

    Runā

     

    Aptaujas

    Kurš no šiem apgalvojumiem ir nepareizs?

    Mēs izmantojam savas smadzenes 24 stundas diennaktī. 7
    Puišiem ir lielākas smadzenes nekā meitenēm. 12
    Bērniem jāapgūst dzimtā valoda, un tikai tad var mācīties kādu citu valodu. Pretējā gadījumā neviena no valodām netiek apgūta pilnvērtīgi. 12
    Bērnībā ir noteikti sensitīvi periodi, kuru laikā ir vieglāk apgūt jaunu informāciju. 2
    Ieteikt
    4
    33

    Pārbaudi, cik daudz Tu zini par smadzenēm! Pareizā atbilde: http://www.draugiem.lv/rigabrain2/polls