RigaBrain

Oficiālā lapa

 

Par šo profilu

RigaBrain smadzeņu treniņu centrs
http://www.RigaBrain.com Attīstībai, Labsajūtai, Veiksmei

Sekotāji2 607

 

Kontakti

Vecrīga, Tirgoņu iela 11, 2st.
Informācijai un pierakstam: +371 27771821
info@RigaBrain.com
http://www.RigaBrain.com

ID:13001728

 

RigaBrain smadzeņu treniņš

gal_127807701_smallgal_76443870_smallgal_76443898_smallgal_76443899_smallgal_226951439_smallgal_226951462_smallgal_226951483_smallgal_226951511_smallgal_268079307_smallgal_268086156_smallgal_268086273_smallgal_271403740_small 
 
                             txt_2552_uber
             
        

RigaBrain smadzeņu treniņš ir individuāla nodarbība, kuras laikā smadzenēm tiek sniegta atgriezeniskā saite par to, ko tās tikko ir izdarījušas, ar mērķi ļaut tām pašām sevi sakārtot un iedarbināt pašregulācijas mehānismus, lai harmonizētu un sabalansētu savu darbību. Nodarbības laikā tiek veikti smadzeņu viļņu mērījumi.


RigaBrain smadzeņu treniņu rezultātā Tu iegūsi iekšēju stabilitāti, noturību pret stresu, efektīgāku smadzeņu darbību un stabilu CNS.

txt_2555_uber

Atsauksmes / Video atsauksmes



gal_226951439_smallgal_226951462_smallgal_226951483_smallgal_226951533_small

               Saņem par brīvu izdevumu “RigaBrain ieteikumi” par to, kā uzlabot  savu miega kvalitāti, atmiņu un pašapziņu – vienkārši izpildāmi padomi.


gal_249192178_middle
 http://www.rigabrain.com/blog/2010/10/07…

„RigaBrain” ir Latvijas uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Tā mērķis ir popularizēt un izmantot inovatīvas metodes smadzeņu darbības uzlabošanai: atbalstīt jaunas pieejas un sniegt iespējas tās izmantot ikvienam.






 

 

RigaBrain jaunumi

Lasīt senākus ierakstus

Šajos video ir emocionāli stāsti par cilvēlku neparasto pieredzi, ko var iegūt unikālajos RigaBrain treniņos.     WFSB 3 Connecticut Tevi varētu interesēt:Pēteris dalās zināšanās par “zelta sešinieku” smadzeņu darbības optimizēšanai (VIDEO) RigaBrain klienta Edgara Doktenieka atsauksme (VIDEO) Juristes Signes Diuras atsauksme par RigaBrain smadzeņu treniņiem (VIDEO) RigaBrain klienta Matīsa Vārnas atsauksme (VIDEO) Vēsturiska retrospekcija [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/22/emocional…

Šūnu terapija koncentrēta uz jaunu šūnu veidošanos ķermenī ar mērķi to ārstēt, atveseļot. Pētījumā Lunda universitātē Zviedrijā pierādīts, ka ir iespējams pārprogrammēt citas šūnas kļūt par neironiem! Pirms diviem gadiem zviedru pētnieki pirmie pasaulē atklāja, ka iespējams pārprogrammēt ādas šūnas par dopamīnu producējošām. Izrādās, visticamāk, nākotnē, smadzeņu bojājumu gadījumā bojātās šūnas aizstāsim ar, piemēram, ādas [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/22/sunas-pie…

Bērni ir dāsni? Tikai tad, kad tiek vēroti… Kad vecāki ar lielām pūlēm cenšas ievirzīt sociāli pieņemtā gultnē savu bērnu egoisma izpausmes, viņi bieži vien mierina sevi ar atziņu, ka bērni taču pauž savas emocijas daudz atklātāk un godīgāk nekā pieaugušie. Bet vai tā ir? ASV zinātnieki no Jēlas universitātes pētīja grupiņu bērnu, lai noskaidrotu, [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/21/mazi-skop…

Tutanhamona dzīve aprāvās pāragri, bet diskusijas par viņa nāves apstākļiem nebeidzas. Ārts Hutans Ašrafians no Londonas Imperiālās koledžas apgalvo, ka visi šie minējumi ir maldīgi. Tutanhamons  esot kļuvis par epilepsijas lēkmes upuri. Ašrafians ir izpētījis visu valdnieka dzimtas vēsturi, nekoncentrējoties tikai uz individuālo gadījumu. Un, lūk, ko viņš atklāja: daudziem tuviem Tutanhamona radiniekiem arī esot [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/20/pedejas-k…

Identificēšanās ar stāsta galveno varoni ietekmē attieksmes un uzskatu veidošanos. Grāmatas lasīšana ievelk lasītāju stāsta varoņa pasaulē un var mainīt viņa uzskatus, liecina kāds nesen veikts pētījums Ohaio štata universitātē. Psihologi Džefs Kaufmans (Geoff Kaufman) un Lisa Libija (Lisa Libby) palūdza 78 heteroseksuāliem vīriešiem izlasīt vienu no trim stāstiem – divos no tiem galvenais varonis [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/17/tu-esi-ta…

  Obsesīvi kompulsīvā uzvedība dažiem pacientiem, iespējams, remdē pēctraumatisku stresu.    Obsesīvi kompulsīvos traucējumus (OKT) parasti ārstē kā atsevišķu mentālu saslimšanu. Pieaugot pētījumu apjomam, zinātnieki ir nonākuši pie atklājuma, ka dažus OKT gadījumus varētu būt izraisījusi trauma. Šādiem pacientiem veiksmīga veselības atgūšana ir saistīta arī ar līdzās pastāvošā pēctraumatiskā stresa sindroma (PTSS) ārstēšanas. Pēdējās desmitgades [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/16/vai-manij…

Šis raksts ir 4 daļa no 4 rakstu sērijas EPILEPSIJA           Interese par ketogenisko uzturu pēdējā laikā ir atkal atjaunojusies un veicinājusi pētījumu sākšanu par tā pielietošanu ar epilepsiju nesaistītās situācijās. Neoficiālas ziņas norāda uz pētījumiem dažādu neiroloģisku saslimšanu gadījumos. Neirodeģeneratīvie traucējumi dod unikālu iespēju izpētīt dažādas šūnu aizsardzības metodes ar uztura palīdzību.           Eksperimenti [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/15/ka-epilep…

Šis raksts ir 3 daļa no 3 rakstu sērijas EPILEPSIJAJaundibināts fonds            1993. gadā pazīstamo Holivudas filmu Lidosta un Kailais ierocis producenta Džima Abrahama divgadīgais dēls Čārlijs turpināja sirgt ar mokošām un ilgstošām nekontrolējamu krampju lēkmēm, neskatoties uz intensīvo medicīnisko aprūpi. Kā norāda Abrahams: „Pēc tūkstošiem pārciestu epilepsijas lēkmju, neaptverama zāļu daudzuma lietošanas, desmitiem asins [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/14/epilepsij…

Šis raksts ir 2 daļa no 2 rakstu sērijas EPILEPSIJA          Epilepsijas lēkme tiek definēta kā patoloģisks pārmērīgs dažu smadzeņu šūnu vai neironu uzbudinājums. Ārēji tā var izpausties gan kā dramatiska toniski klonisku konvulsiju lēkme, gan vieglākā formā – kā īslaicīgs samaņas zudums. Reizēm krampji izpaužas kā pilnīgs kontroles zudums pār ķermeni, līdzsvara zaudēšana, krišana. Šādas [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/13/epilepsij…

Šis raksts ir 1 daļa no 1 rakstu sērijas EPILEPSIJA Epilepsija un lēkmes skar gandrīz trīs miljonus amerikāņu. Apmēram 200 000 epilepsijas slimības gadījumu ASV tiek diagnozticēti ik gadu. Dažiem cilvēkiem palīdz medikamenti. Citi uz tiem nereaģē. Tikpat labi kā medikamenti, šķiet, darbojas noteiktas ēdienkartes izveidošana indivīdiem, kas sirgst ar šo kaiti. Īpaši speciālas diētas sastādīšana palīdz [...]

http://www.rigabrain.com/blog/2013/05/10/sekojot-e…

 

 

Runā

     

     

     

    Sekotāji (2607)

     

    RigaBrain bildes

     

    Runā

     

    Aptaujas

    Kurš no šiem apgalvojumiem ir nepareizs?

    Mēs izmantojam savas smadzenes 24 stundas diennaktī. 7
    Puišiem ir lielākas smadzenes nekā meitenēm. 12
    Bērniem jāapgūst dzimtā valoda, un tikai tad var mācīties kādu citu valodu. Pretējā gadījumā neviena no valodām netiek apgūta pilnvērtīgi. 12
    Bērnībā ir noteikti sensitīvi periodi, kuru laikā ir vieglāk apgūt jaunu informāciju. 2
    Ieteikt
    4
    33

    Pārbaudi, cik daudz Tu zini par smadzenēm! Pareizā atbilde: http://www.draugiem.lv/rigabrain2/polls