Publikai

Par šo profilu
PUBLIKAI ir neatkarīgs, radikāls izdevums, kura mērķis ir veicināt pēc iespējas plašākas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tāpēc mūsu vadmotīvs ir vārda un preses brīvība. Mēs vēlamies ar rakstītā un runātā vārda palīdzību veicināt cilvēkos kritisku un patstāvīgu domāšanu.
| Sekotāji | 31 |
|---|
| Ieteikt | 2 |
ID: 13339514
Jaunumi
Jebkurš apzinīgs Latvijas pilsonis noteikti būs pievērsis uzmanību Rīgas domes deputātu paziņojumam, kurā tiek pausts satraukums par Rīgas pilsētas likteni. Joki mazi. Ja geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu iecerētais pasākums notiks saskaņā ar viņu plāniem, tad Rīgai draud Sodomas liktenis. Jūs taču zināt, par ko ir runa? Sodomu pilnībā iznīcināja Dieva no debesīm lietais sērs un uguns. Bojā gāja visi pilsētas iedzīvotāji, tika iznīcināti arī augi. Tie, kas atļāvās kaut vai paskatīties uz šo visvarenā ugunīgo eksekūciju, pārvērtās par sāls stabiem.
Jūs taču negribat, lai iet bojā visi rīdzinieki? Un par sāls stabu taču arī neviens nevēlas kļūt? Vismaz es to nevēlos.
LasītAlus Pučs #31
- 19. mai 14:15
Pučā piedalījās: Didzis, Ieva, Pauls un Edgars.
Runājām par:
Vīriem ar ieročiem bērnudārzā,
situāciju Grieķijā,
VIDiotiem,
seksu gan rokenrolā, gan politikā
Klausīties
Runājām par:
KlausitiesFrancijas un Grieķijas vēlēšanām, Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā, Eiropas atjaunotnes manifestu, kultūras ministres saķeršanos ar nozares darbiniekiem.
Manifests Eiropas atjaunotnei no apakšas
Iniciatori: Ulriks Beks un Daniels Kons-Bendits
Eiropas Brīvprātīgo Gads Visiem — taksometru vadītājiem, teologiem, strādniekiem un bezdarbniekiem, menedžeriem un mūziķiem, pasniedzējiem un praktikantiem, tēlniekiem un priekšnieku vietniekiem, konstitucionālo tiesu tiesnešiem un pensionāriem, sievietēm un vīriešiem — kā atbilde eiro krīzei!
Eirpas jaunieši, iespējams, ir daudz labāk izglītoti nekā jebkura iepriekšējā paaudze, taču viņi vienalga jūtas bezspēcīgi, saskaroties ar nacionālvalstu bankrotu vēstnešiem un darba tirgus neapturamo lejupslīdi. Katrs ceturtais eiropietis vecumā zem 25 gadiem ir bezdarbnieks. Tajās daudzajās vietās, kur atstumtie jaunieši ir uzslējuši apmetnes un rīkojuši publiskus protestus, viņi ir saukuši pēc sociālā taisnīguma. Lai kur arī šādas apmetnes neatrastos — Spānijā, Portugālē, Ziemeļāfrikas valstīs, ASV pilsētās vai Maskavā — šī prasība tiek izteikta ar lielu spēku un degsmi. Arvien piea
... Lasīt tālākMerkeles vakars, pirātus gaidot
- 7. mai 19:29
Kamēr Francijā vēl skaitīja balsis, gaidot sociālistu prezidenta kandidāta Fransuā Olanda uzvaru, Vācijā kanclerei Angelai Merkelei mierīgo maija vakaru, iespējams, izbojāja ne tikai ziņas no Parīzes, bet arī no Vācijas ziemeļiem. Vārdos patstāvīgais Olands nomainīs Merkeles tuvo politisko draugu Sarkozī, bet Vācijas ziemeļos — Šlēsvigā-Holšteinā, kur notika federālās zemes ārkārtas parlamenta vēlēšanas — vēl skaidrāk iezīmējas jaunā politiskā kārtība, kura Merkelei sola grūtus laikus.
Vēlētāju aptaujas liecina, ka šķietami Merkeles kristīgajiem demokrātiem (CDU) veicies labi, viņi guvuši 30% vēlētāju atbalstu. CDU seko sociāldemokrāti (SPD) ar 29%, Zaļā partija ar 13%, CDU koalīcijas partneri Brīvie demokrāti (FDP) ar 8%, Pirātu partija ar 8%. Tāpat parlamentā ar 4% balsu iekļuvusi arī dāņu minoritātes partija (SSW), kura ir atbrīvota no 5% barjeras.
Lasīt... Lasīt tālākNē. Dzīvas lietas nav iespējams noreducēt uz definīcijām. Situacionistu vitalitāte un radikālisms turpina attīstīties viņpus tās izrādes ainām, kurai ir visi iemesli ciest klusu un slēpties. No otras puses — šī radikālisma ideoloģiskā adzimšana ir piedzīvojusi nelielu kāpumu, taču man ar to visu nav nekādu kopīgu interešu.
Ko situacionisti domāja, sakot, ka situacionisms nepastāv?
Situacionisi vienmēr pretojās ideoloģijām. Runāt par situacionismu nozīmētu ideoloģijas iezīmēšanu tur, kur tās nav.
Kāpēc jūs sarāvā saites ar Situacionistu Internacionāli 1970. gadā? Ko jūs tagad, atskatoties atpakaļ, domājat par Giju Deboru?
Es aizgāju savu ceļu tāpēc, ka tas radikālisms, kurš 1968. gada maijā bija prioritāte, sāka pamazām izšķīst un pārvērsties birokrātiskā uzvedībā. Visi dalībnieki bija izvēlējušies turpināt katrs savu ceļu vai vispār atteikties no pašpārvaldes sabiedrības projekta. Iespējams, mūs ar Deboru vairāk
... Lasīt tālākRunājām par: 1. maija svinībām Latvijā (piketu pie Ministru kabineta un Kritisko Masu) Obamas negaidīto vizīti Afganistānā Lāceni MadiKlausīties
Lielās cerības
1981. gada 21. maijā – savā inaugurācijas dienā – Fransuā Miterāns, (François Mitterrand) atbalstītāju un partijas biedru pavadīts, kājām devās no Parīzes mērijas uz Panteonu. Nonācis Svētās Ženevjēvas kalna galā, jaunievēlētais Francijas prezidents uz mirkli pameta ļaužu tūkstošus, kas viņam sekoja, un viens iegāja namā, kurā, kā vēstī uzraksts virs ieejas, “pateicīgā dzimtene” guldījusi “savu izcilākos vīrus”. Starp vairākiem desmitiem kapavietu prezidenta padomnieki bija izvēlējušies divas, pie kurām jaunais valsts galva nacionālās televīzijas kameru priekšā mirkli pakavējās. Viena sarkana roze tika atstāta uz 1914. gadā noslepkavotā franču sociālista Žana Žoresa (Jean Jaurès) kapa, vēl viena uz Francijas pretošanās kustības varoņa Žana Mulēna (Jean Moulin) atdusas vietas. Sanot «Odas priekam», prezidents iznāca no Panteona, un ļaužu pūlis viņu sagaidīja ar sajūsmu un gandrīz eiforisku prieku. Prieku, kuru ir iespējams izprast, vienīgi atcer
... Lasīt tālākPučā piedalījās: Didzis, Pauls un Ansis Dobelis no biedrības “Progresīvie”.
Runājām par:
Francijas prezidenta vēlēšanām
1. maija svinību nozīmi
Autortiesību licencēm taksometru un sabiedriskā transporta vadītājiem par radio klausīšanos
Latvisko partiju konsolidāciju uz Rīgas domes vēlēšanām 2013. gadā
Klausīties








