Hip-Hop

 

Par šo profilu

Hip hops nav tikai mūzika, dejas, grafiti, bet gan vesela sabiedrības daļa. Hip hops ir tik dzīvs, cik dzīvi ir tie, kas ar to saistīti. Un nav svarīgi vai esi mākslinieks, vai mākslas baudītājs, ir jābūt dzīvam. Mūzika mūs vieno, un ir pienācis laiks sākt tā arī izturēties!

Sekotāji350

 

ID:13348780

Citi ieraksti

 

Citi līdzīgi raksti - http://rindas.tumblr.com/


Nesen iznāca jauna un radoša mākslinieka RS (īstajā vārdā Roberts Saulītis) relīze ''Kārlis Skalbe''. Skaņdarbos nav izteikti daudz metaforu un salīdzinājumu,tāpēc šajā rakstā netiks apskatīti tēlainie izteiksmes līdzekļi,bet gan mans skatījums uz relīzi kopumā. 

Interesants bija relīzes intro treks ''Mazās piezīmēs'' ,kurā RS stāsta par Kārļa Skalbes biogrāfiju,viņa cīņu par Latviju un viņa uzskatiem par mākslu. Trekā RS pauž savu uzskatu par kultūru un pārdomas par to. Autors uzskata,ka kultūra nav industrija,kurā visu nosaka kāds grupējums vai augstākas personas.Viņaprāt,kultūru veido katrs cilvēks,pats ar savām rokām. -

''Tā (kultūra) nav ne industrija,ne scēna''

''Šī kultūra ir struktūra,kurai Tu piešķir veidolu.-Tā padodas formai,mūsu rokās ir to veidot.''

Manuprāt,autors parāda,ka arī viņš ir viens no tiem,kurš veido kultūras formu - runa iet tieši par hip hopa kultūru. Viņš parāda,ka arī viņa veidojums (relīze) nav pārdodams,nav zem kādas industrijas - 

''Albuma dziesma nav prece,pat ja to blieztu vēnās.''




Nākamajā skaņdarbā ''2 vai 1000'' RS stāsta par to kā viņš sāka rakstīt,par to,kā pats mācījās rakstīt,par to kā tika galā ar šķēršļiem un ir nonācis tur,kur ir tagad - mūsu ausīs - 

''Līdz šim sitos pats,mans ego iztika bez padomiem. Kur izrādījās strupceļi,es atteicos padoties.''

''Pat ja sāku nepareizi,tad tagad nepateiksi tā,jo tavās ausīs es esmu''


Stāsts par autora rakstīšanas aizsākumiem nomainās uz stāstu par tiem cilvēkiem,kuri viņam neticēja,kuri izsmēja un noniecināja. Tālāk tiek stāstīts par biedriem,kuri bija blakus (puikasnopagalma.lv) un par biedriem,kuri nodeva. Tālākais stāsts ir par tiem,kuri arī it kā repo un veido kultūru,bet tomēr to bojā - 

''Apkārt man kultūras evolūcija?Nē,tas nav iespējams. - No jūsu liriskajiem eksperimentiem sanāk ekskrementi.''

Skaņdarbu lieliski papildina milktune bīts (milktune - 2 vai 1000).



Tālākais treks ''Krasie kontrasti'' mākslinieks pauž viedokli par valdošo kārtību un uzskatiem. Autors tieši izsaka viedokli par valdību,mēdijiem,veselības aprūpes sistēmu,par krīzes sekām,ēnu ekonomiku un politiku. Autors savu viedokli izsaka jau intro frāzē treka sākumā - ''Viens likums,viena taisnība visiem.''

Man personīgi patīk šīs rindas un izveidotais pančlains - 

''Katrs deputāts ir netīrs tā kā končika dūms. - To reklāmu kampaņas uzpūstās kā Sončikas lūpas.'' 

Šajās rindās autors pauž uzskatu,ka neviens valdības vīrs nav krāpies,nav sasmērējies(netīrs) un to,ka deputāti reklāmas kampaņās melo. Ja nezināt,kas ir Sončika,tad iegooglejiet - tas arī izskaidros kāpēc uzpūstas lūpas. 

''Valsts kases grāvējs ir bankas,ne Avatars'' 


Šajā rindā autors apspēlējis vārdus ''kases grāvējs''. Viņš pauž uzskatu,ka bankas ir tās,kas valsti ievedušas krīzē - tās sagrāva valsts kasi,tās ir kases grāvēji tāpat kā Avatars(Džeimsa Kamerona filma,kura nesa milzu ienākumus).

Šīs,manuprāt, arī bija treka interesantākas rindas. Kā jau minēju,lielāka daļa no rindām ir saprotamas tieši,bez zemtekstiem. Manuprāt,viens no vislabākajiem trekiem Latvijas scēnā,kurā tiek pausts par pastāvošos kārtību,ekonomiku un krīzi.



Izlasot nosaukumu ''Tramvaja dzeja'' man likās,ka neko daudz nespēšu pakomentēt,jo dzeju ir grūti analizēt - meklēt pareizās atslēgas uz rindām ir kā meklēt adatu sienu kaudzē. Bet es kļūdījos,teksts tiešām ir dzeja,repa dzeja un tur ir,kur apstāties un parakt dziļāk. Tātad,stāsts ir par liriskā es(autora) braucienu tramvajā. Es varbūt kļūdos un rokot dziļāk uzraku tikai akmeni,ne lādi,bet tomēr - es šīs rindas saprotu tā - 

''Ceļš līdz pieturai ilgs kā nomoda naktis'' - 


Vai zināt,cik ilgi ilgst nomoda naktis? Tās velkas,ļoti velkas.Autora ceļš līdz pieturai velkas neciešami lēni..bet kāpēc? Dēļ pārdomām,kurās viņš ir iekritis vai arī ir vēl kas tāds,kas viņa laikam liek vilkties.

''Mani nodod paša stiklainās kondora acis''


Vai zini kas liek acīm palikt stiklainām? Un kas ir tas,kas liek uz sejas uzlikt smaidu?-

''Kokains smaids...''

Protams,tas ir tikai viens variants. Stiklainās acis var skaidrot arī kā dziļu pārdomu acis. Un kokainais smaids? - to varētu tulkot kā patiku pēc šī brīža,patiku pēc pārdomām. Tomēr,kāpēc seja ir bāla un rokas ir kulakā? - 

''Seja bāla kā gulagam,rokas savilktas kulakā''


Pēc brīža neziņa nomaina bailes - bailes no kā? Paranoja? Vai arī bailes,kuras pa reizei uznāk katram no mums.

''Man ir apnicis būt,liekas lūztu no domām vien''

No dziļajām pārdomām vai mākoņainā ceļojuma pamodina kāds kungs. Šīs rindas tiešām liek just to sabiedriskā transporta sajūtu. Man patīk. - 

''Piebaksta,apgriežos,jauno cilvēk,vai izkāpsi? - Uzrunāji mani sirms kungs,tik kolorīts kā Bismarks.''


Manuprāt,skaņdarbs ir skaists stāts par pārdomām tramvajā. Par atziņām pie kurām nonāk autors,par apkārtējo cilvēku vēroju un pārdomām par viņiem. Šim stāstam atradu divus tulkojums. Nezinu,kurš ir pareizais - tas jājautā autoram. 



Nākamais skaņ..nē,šis ir treks,jo šim reprezentam nepiestāv vārds skaņdarbs. Autors stāsta par saviem biedriem,par to kā viņi pavada brīvo laiku,kā izturas viens pret otru. Stāsta par savām attiecībām,par mazpilsētas dzīvi. Manuprāt,kārtīgs reprezents - humors,bravūrība,vulgaritāte. Uz kopējā fonā šis treks albumā izceļas,jo tajā nav mierīgā repa dzeja,kura tika ieturēta iepriekšējos skaņdarbos.



Nu ko,pēdējais skaņdarbs no albuma. Ceru,ka vēl esi ar mani,lasītāj. ''Pilsēta pēc mums skums'' nosaukums jau izsaka par ko iet runa. Runa ir par autora dzimto pilsētu ar kuru viņam izveidojusies saikne. Autors stāsta kā viņš staigā cauri pilsētai,kā viņš vēro apkārt notiekošo un kādas pārdomas viņā rosās. Pārdomas par to kā dzimtā vieta ir mainījusies,par to kā viņam nākas to pamest.

''Mana mūža pilsētele,kuru nīstu,bet cienu.''


Domāju,ka visi tie,kuri dzīvos mazpilsētās zina šos sajūtu,kuru izsaka šī rinda. Manuprāt,skaists stāstījums par pilsētu,bet lielāko daļu rindu pilnībā spēs saprast tikai tie,kuri tur dzīvo un ir dzīvojuši,tāpēc netulkošu.



RS ir talantīgs gan repā,gan dzejā. Tā uzburt ainu var tikai retais no Latvijas scēnas. Jā,viņa tekstos nav trakas fiškas,kuras es tulkoju iepriekšējos rakstos,bet tieši ainu uzburošo stāstījumu dēļ ir vērts novērtēt un ieklausīties viņa darbos. Tiešām skaisti. Par tulkojumiem - es nezinu vai iztulkoju precīzi,tāds ir mans skatījums un es 100% nezinu kā ir patiesībā. Es padevu savu domu,bet nenoliedzu,ka ir vēl kādi tulkojumu - kā katrs sajūt. Paldies,ja izlasīji. Padod tālāk,ja Tev nav grūti..un atvaino,ja ir pareizrakstības kļūdas. 

P.S

Nosaukums ir tāds,jo autors dziesmās min gan dzimto vietu,gan Rīgu.

RS relīzi varat lejupielādēt šeit:

http://hhradio.lv/album/rs-karlis-skalbe-ep 

Ja interesē,ko es domāju par Latvijas hip hopa kultūru un vēlies ātrāk uzzināt par jaunumiem blogā,tad seko man twitterī:

@arthurracoon