Par iedzīvotāju sapulcēm: pieredze, jauniešu redzējums, secinājumi.
Mārtiņš ŠteinsIevietots: 6. jūn 2012 03:27
Kā jau lielā daļā Latvijas pašvaldību, arī Amatas novadā tiek izstrādāts svarīgs dokuments: Amatas novada Attīstības programma 2014.-2019.gadam. Pēdējā mēneša laikā uzsāktas iedzīvotāju un dažādu grupu tikšanās, lai diskutētu par novada nākotni. Arī es biju uz divām iedzīvotāju sapulcēm un apkopoju kolēģu viedokļus par citām tikšanās reizēm un secinājumi nav nevienai pusei glaimojoši. Šoreiz rakstu par pieredzi, kā iedzīvotāju sapulces notiek mūsu pusē, kāds ir jauniešu redzējums uz procesiem, kas notiek pašvaldībā un secinu vairākas lietas, kuru uzlabošana neprasa lielus ieguldījumus. Jau pēdējo pāris gadu laikā notikušas iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem un ir runāts par tām pašām tēmām, par ko runājām pēdējās iedzīvotāju sapulcēs. Daudz tika runāts par projektiem, par tiem, kas ir noslēguma fāzē, bet to sekas ir projektu laikā radītās problēmas, ar ko iedzīvotājiem ir jāsamierinās. Piemēram, lai ierīkotu ūdens sistēmu un kanalizāciju, tika uzrakts ceļš, bet tā atjaunošana projektā nebija paredzēta. Par sabiedrisko drošību un aizsardzību runāja jau pirms trīs gadiem, šoreiz atkal tika uzsvērts, ka šīs lietas ir jāuzlabo. Emocionalitāte bija ļoti izteikta, jo ilgā iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju nesatikšanās bija šķērslis, lai runātu par daudzām reālām lietām. Protams, runāja arī par iedzīvotāju parādiem, ko cenšas iekasēt, bet īpaši neizdodas. Nedaudz šokēja novada pagasta pārvaldes pārstāves nezināšana nosaucot pašvaldības klātesošos darbiniekus, negatīvi iespaidoja ievadrunas sākuma frāze, ka „nu jums (uz auditoriju skatoties) jau noteikti neinteresē, kas šeit pagastā notiek, bet nu dažas lietas pateikšu”. Lasot pašvaldības apskatus par notikušajām sapulcēm Līvos (http://www.amatasnovads.lv/?p=4953) un Ģikšos (nav informācijas), Zaubē un Nītaurē (http://www.amatasnovads.lv/?p=5003), rodas sajūta, ka atkal esam uzklausīti tieši tāpat, kā iepriekš, problēmas ir konstatētas, pierakstītas. Pašvaldības pārstāvji ir iegādājušies lielākus plānotājus, lai var vairāk pierakstīt. Bet neradās sajūta, ka nedēļu pēc iedzīvotāju sapulcēm Tevi kāds uzaicinās detalizētāk apspriest jautājumus par jauniešu politiku novadā vai citām lietām. Arī novada apkopoto priekšlikumu apspriešana ievilkusies, bet ceru, ka būs iespēja tos izvērtēt un papildināt. Jauniešu skatījums Bērniem un jauniešiem ir jāpalīdz attīstīties ārpus skolas dzīvē, jāpiedāvā dažādas brīvā laika iespējas un reāli jāiesaista ikdienas aktivitātēs pagastos un novadā. Šīs lietas noteikti nav prioritāte Amatas novadā, taču Nītaures jauniešu organizācija „Nītaureņi” ir apņēmības pilni mainīt šo situāciju. Iedzīvotāju sapulcē izskanēja apgalvojums, ka „pašvaldības darbu regulē vairāk kā 1000 normatīvie akti, līdz ar to visas iedzīvotāju vēlmes nevar realizēt.” Šis aizbildinājums liecina tikai par to, ka tiek slikti apzinātas visas jomas, kurās problēmas ir jārisina. Ja ar šādu argumentu tiek uzsākta katra priekšlikuma apspriešana, tad kāda var būt iedzīvotāju, īpaši jauniešu, motivācija iesaistīties un palīdzēt pašvaldībai risināt pastāvošās problēmas. Tieši tas pats ir klausoties argumentā, ka „pašvaldībai naudas nav”, bet tai pašā laikā ir jāskatās, ka pašvaldība atbalsta pasākumus, kuriem nauda tiek atrasta, piemēram, profesionālu teātra izrāžu atvešana uz novadu, apmeklējums tikai daži desmiti, bet palīdzība pašu lauku teātru popularitātes celšanā nav pietiekama. Šogad novadā pirmo reizi tika realizēts NVO projektu konkurss, arī vienīgā jauniešu organizācija tajā piedalījās. Saņemot apstiprinājumu projektam, turpmākajās tikšanās tika manāmi izrādīts aicinājums „likties mierā” līdz nākamajam projektu konkursam. Bet ne jau visām lietām tiek prasīta pašvaldības nauda, reizēm jau vajadzīgs pašvaldības darbinieku profesionālais padoms, ieteikumi, pretimnākšana kādu problēmu reāli atrisināt, nevis konstatēt faktu, ka šāda problēma pastāv un nerīkoties. Pirms kāda laika pašvaldība prasīja, lai elektronisko saraksti veic tikai ar drošiem elektroniskiem parakstiem. Man kā jaunietim tas likās ļoti aplams solis, ir skaidrs, ka oficiālā sarakste jāievēro rakstot oficiālas vēstules, atzinumus un citus dokumentus. Bet ikdienas sarakstei par informatīviem jautājumiem šādai prasībai nav pamata. Pozitīvi bija dzirdēt, ka ar septembri tiks uzlabota komunikācija, elektroniskās iespējās un lietvedības kārtošana ar pašvaldību. Tagad jāgaida, kā šie solījumi tiks pildīti. Tāpat ir labi būt pozitīviem, optimistiski noskaņotiem, bet pēc iedzīvotāju tikšanās sajūta bija, ka laukos dzīve nemaz nav tik slikta, mūsu problēmas esot lokālas, lēnā garā tikšot risinātas. Pašvaldība nevēlas veidot sarunas ar katru auditoriju atsevišķi, jo vajagot runāt ar visiem. Bet tas nav pareizi, jo kopā visiem sanākot pie konkrētiem priekšlikumiem un kopsaucējiem nevar nonākt, jo katrs runā par savu lietu, katram sava sāpe un konkrēti priekšlikumi uz priekšu nevirzās. Secinājumi 1. Pašvaldības iniciatīvai runāt ar dažādām iedzīvotāju grupām ir jābūt regulārai, lai apspriestu jautājumus. Vispārīga runāšana un „spriedelēšana” visiem kopā nerada iespēju konstruktīvi risināt problēmas. 2. Pašvaldības pārvalžu darbs attiecībā uz pagasta teritorijā esošo institūciju un organizāciju sadarbības veicināšanu vispār nav. 3. No pagasta pārvalžu vadības trūkst aktīvas rīcības runāt ar iedzīvotājiem, trūkst kompetences daudzos jautājumos, tāpēc notiek „sūtīšana vienu māju tālāk” konsultēties pie citiem speciālistiem. Uz vietas nevar visu uzzināt. 4. Būtiski jāuzlabo komunikācija starp pagastu pārvaldēm un pašvaldību, nevar būt tā, ka pārvaldes nezina, kas un kā strādā pašvaldības galvenajā iestādē. 5. Iedzīvotāju grupas, nevalstiskās organizācijas, jaunieši ir jāaicina uz tikšanām ne tikai pašvaldības līmenī, bet arī pagastu līmenī. Novada pagastu pārvaldēs jāveido domubiedru grupas, kuras regulāri tiekas, lai apspriestu aktuālus jautājumus un izstrādātu priekšlikumus problēmu risināšanai. 6. Nevar visu laiku gaidīt, kad iedzīvotāji paši izrādīs iniciatīvu, ir jāuzrunā pa tiešo un jāaicina regulāri uz apspriedēm. Jāapzina vietējo pagastu aktīvisti un jāaicina uz sarunām novada līmenī. 7. Cilvēku entuziasms, pašdarbība, pašmotivēta līdzdarbošanās tiek uztverta, kā pašsaprotama, nevis kā novērtējama parādība, kura kā resurss jāizmanto kopīgiem darbiem. 8. Sadarbības trūkums starp novada skolām un bērnudārziem ir šķērslis, lai kopīgi risinātu problēmas. Vairs nedrīkst būt katrs par sevi. Ģikšu sapulcē uzdodot jautājumu kā bērnudārza direktore redz sadarbību novada līmenī, atbilde vispār netika sniegta. 9. Jāveicina kultūras namu noslodzes palielināšana. Ir jāizmanto vietējie resursi pilnībā, pašvaldībai jāaicina kultūras namu pārstāvjus izstrādāt kultūras namu nolikumus, kas daudz kur Latvijā jau pastāv, kuros jāietver regulējums par sabiedrisko un privāto pasākumu organizēšanas noteikumiem, jāuzskaita infrastruktūras pieejamība, iekšējās kārtības noteikumi un atbildīgo personu kompetences. Tā būtu organizācijām vieglāk saprast noteikumus, organizējot savus pasākumus. 10. Ir skaidrs, ka ar pasākumiem jāveicina procesi, kas novadam var dod arī finansiālus ieguvumus, bet tai pat laikā ir jāstrādā pie tā, lai reāli cilvēki novadā vispār gribētu dzīvot, piedalīties pasākumos, kopā veidot projektus, uzsākt uzņēmējdarbību un radīt citas lietas. Ir jāsāk iznīcināt cilvēku pieradums sadzīvot ar trūkumiem un problēmām, tās ir jārisina un risinājumi jāmeklē caur dažādiem veidiem. Un radošas atkāpes ir iespējamas visās jomās, ja vien ir vēlme lietas virzīt citādāk. Tas, ka likums visu regulē, nenozīmē, ka regulējums ir pilnīgs. „Neviens likums nav ideāls” – LR Tiesībsargs. Labprāt uzzinātu kādu viedokli vai līdzīgas problēmas pastāv citur, un kā tās tiek risinātas?
Ieteikt